Mēs, Zūru pamatskolas 5. klase, bijām nolēmuši braukt uz Rīgu tieši Lāčplēša dienā, tas ir, 11. novembrī.
Un, lai arī tā bija svētdiena, tas bija to vērts.

Mūsu transportlīdzeklis bija mazs, dzeltens autobuss. Sākumā mēs devāmies uz Dailes teātri. Skatījāmies izrādi “Planēta Nr. 85”. Izrāde atsauca atmiņā PSRS laikus. Krišjāņa lomā bija Gints Andžāns. Viņš tēloja 12 gadus vecu zēnu, kurš ceļoja laikā. Krišjānis satika savus senčus jaunībā. Vēl satikās ar iedomu draugiem: kaķi Indriķi un veco, labo Čeburašku. Dīvainākā tikšanās bija ar savādo vīru Leonīdu Brežņevu. Viņš saprata, ka viņa laikā, 1998. gadā, ir interesanta un mierīga dzīve, taču 1985.gadā, viņa vecāku jaunības laikā, tāda nemaz nebija. Krišjānis saprata, ka tajā laikā pat pieminēt nevarēja Makdonaldu un Ameriku! Mēs ieguvām zināšanas par 1985. gadu. Izrāde tapa ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas simtgadei.
Pēc izrādes mūsu ceļš turpinājās uz Brāļu kapiem. Mēs veltījām piemiņas brīdi visiem kareivjiem, kas cīnījās un atguva Latvijas brīvību, kā arī īpaši godinājām mūsu klasesbiedra vecvecvectēvu Jāni Seglinieku.
Vēl apskatījām Brīvības pieminekli. Pie pieminekļa nolikām svecītes un devāmies tālāk.
Ejot gar pieminekli, nonācām Vecrīgā. Vecrīgā apskatījām Doma baznīcu. Tā gadu no gada grimst arvien dziļāk.
Visinteresantākais bija nolikt svecīti, atstājot piemiņu no mums, katrā Lāčplēša dienai veltītā pasākuma vietā.
Tā arī mūsu ceļojums bija beidzies, un sākām braukt mājās. Autobuss izbrauca no Rīgas, un sākās mūsu ceļš mājup pa šoseju Rīga–Ventspils. Autobusā palika nedaudz bailīgi, kad sākām stāstīt spoku stāstus. Ceļš pagāja smieklos un jautrībā, bet daži jau bija aizmiguši. Mājupceļš pagāja nemanot, taču mazliet bēdīgi, jo šī īpašā diena palika aiz muguras.
Mēs pateicamies projektam “Latvijas Skolas soma” par šo iespēju, kā arī mūsu skolotājai un šoferim.