Ventspils novads

 

Gūt pieredzi, dalīties pieredzē

100 4751
    Sadarbība, dalīšanās pieredzē, darīšana, praktiska darbība, jaunu ideju ieviešana… ar šādiem atslēgas vārdiem varētu raksturot nu jau par tradicionālu kļuvušo mūsu novada pedagogu “Ideju un pieredzes dienu”, kuras pirmsākumi meklējami pirms divdesmit gadiem – 1998. gadā, kad Ventspils rajona izglītības iestādes toreizējās Skolu valdes vadībā organizēja radošo darbu skati – metodisko ideju tirdziņu, kurā toreiz kopumā ar 100 darbiem individuāli piedalījās 63 pedagogi ar vienojošu saukli “Bet es daru tā!”,  piedāvājot katrs savu pieredzes materiālu…
  100 4724
  100 4728
  100 4729
  100 4736
  100 4741
  100 4742
  100 4744
  100 4749
  100 4752
  100 4756
  100 4757
   Laiki ir mainījušies, bet ideja dzīvo, tikai citā pieejā. Jau pagājušā mācību gada noslēgumā  tika organizēts pieredzes apmaiņas pasākums, kuram  skolu kolektīvi mērķtiecīgi gatavojās izvirzītās metodiskās tēmas ietvaros jau kopš mācību gada sākuma. Uzmanības centrā bija gatavošanās  mācību procesa organizēšanai  atbilstoši  kompetenču pieejas ieviešanas un ar to saistītā mācību satura izmaiņu  ieteikumiem. Pasākums izdevās: skolas  dalījās pieredzē, guva jaunas idejas turpmākajam darbam. Šogad iesāktajam sekoja turpinājums- jau ar konkrētu formulējumu “Mācību stundas efektivitāte – pārmaiņu ieviešanas atslēga”. Katra novada skola prezentēja savu veikumu, demonstrējot profesionālismu un ieinteresētību veidot mācību procesu jēgpilnu, interesantu un efektīvu.
   Puzes pamatskolas tēmu “Mācību metožu izvēles un pielietošanas efektivitātes izvērtējums, lai ikdienas mācību darbā akcentētu caurviju prasmi “domāšana un radošums”” prezentēja skolotāja S. Veģe, akcentējot to, ka laiks nestāv uz vietas, un arī  modernās tehnoloģijas iet visam pa priekšu, atstājot dziļas pēdas, kam visaktīvāk vēlas sekot  jaunā paaudze. Tāpēc arī  skolotājam ir  jāizdomā jaunas vai jāizvērtē citu piedāvātās metodes, ar kurām strādāt mūsdienu apstākļos. Viens no galvenajiem pamatakmeņiem mācību procesā ir  uz skolēna mācīšanos virzīta stunda, kurā skolēni paši aktīvi līdzdarbojas un sadarbojas, turklāt viņiem ir skaidri zināms sasniedzamais mērķis. Skolotājam, savukārt, jāvirzās no gatavu zināšanu nodošanas un atprasīšanas uz sarunu, jāveido  produktīvi, ar dzīves situācijām saistīti uzdevumi.
   Zūru pamatskolas skolotājas L. Rutule, E. Kubinska, D. Reimartuse  prezentācijā “Starpdisciplināri uzdevumi mācību stundās” demonstrēja, kā veidotas mācību  stundas par tēmu „Dzīvnieki”, sadarbojoties latviešu valodas, dabaszinību, vizuālās mākslas skolotājām. Lai ieinteresētu skolēnus padziļināti izzināt dzīvnieku pasaules daudzveidību, to uzbūvi, pielāgošanos un ietekmi uz vidi, dabaszinībās izvēlējās konkrētus dzīvniekus, meklēja informāciju , apkopoja to tabulās. Vizuālajā mākslā  šie dzīvnieki bija jāuzzīmē, plakātos atklājot katra indivīda raksturu, savukārt  latviešu valodas stundā – jāveido publiskā runa, kas tika vērtēta pēc skaidriem, visiem zināmiem kritērijiem.
   Secinājums – tas nebija vienkārši, bet  bija interesanti, un arī izziņas materiāls par konkrēto tēmu bija savākts pilnīgāks un plašāks nekā  strādājot ar ierastajām metodēm un mācību grāmatu.
   8. klases skolēniem vairāku mācību priekšmetu skolotājiem sadarbojoties, notika lietišķo rakstu apguve, akcentējot to pielietojumu reālajā dzīvē. Skolēni  iepazinās ar konkrētiem darba piedāvājumiem, rakstīja CV, tālāk notika  improvizēta darba intervija. Tas viss mudināja skolēnus  aizdomāties, ka lietišķie raksti ir noderīga lieta, lai iestātos darbā, tāpēc jāievēro, ka tie jānoformē pēc noteikta parauga, ka motivācijas vēstuli jāspēj uzrakstīt  ne tikai latviešu valodā, bet arī svešvalodās, ka darba intervijā ir jāstāsta  par sevi iespējami vairāk, arī par hobijiem.
   Secinājums – skolēnu uzņēmību un gatavību darba tirgum  var veicināt starpdisciplinārā mācību vidē.
   Užavas pamatskolas skolotājs U. Ķemers  iepazīstināja ar tēmas “Sadarbības prasmju pilnveidošana mācību stundā” ideju, mērķiem, sasniegtajiem rezultātiem, atzīstot,  ka mazajās skolās efektīvākas ir  sadarbības metodes  – darbs pāros un darbs komandā, kur var darboties visa klase, mazāk izmantojams ir darbs grupās, kur nelielo klasi var sadalīt tikai pāris grupās. Skolā ir izstrādāta “Grupas pašvērtējuma” tabula, kurā, izmantojot aprakstu, katram  jānovērtē grupas biedru sniegumu 4 kritērijos: aktivitāte,  iniciatīva, tolerance, uzvedība.
   Skolotājiem galvenais uzdevums ir stundas mērķa skaidrs formulējums,  ir jāieplāno  papildus laiks, sagatavojot šāda tipa stundas, arī mācību līdzekļu izvēle un to pieejamība dažkārt sagādā problēmas, taču tās ir risināmas. Galvenais ir sasniegtais rezultāts.
  Piltenes vidusskolas tēmu ”Alternatīvās mācību metodes lasītprasmes attīstīšanai” ar praktiskiem piemēriem un konkrētiem pasākumu plāniem sniedza latviešu valodas skolotāja V. Brizga. Šī gada tēma bija veltīta tieši lasītprasmes attīstīšanai ar literatūras starpniecību, vienlaikus veicot arī vietējās kultūrvēstures, novada izpēti. Piemēram, tika izlasīta  Rutku Tēva grāmata “Sumpurņu ciems” , kas vēstī par seno Pilteni un apkārtni, pēc tam apzinātas darbā minētās vietas, ilustrēti grāmatas fragmenti, veidota izstāde.
Nākamais izpētes objekts – rakstnieka novadnieka  Herberta Dorbes  atmiņu grāmata “Bērnība, es sveicu tevi!”. Novada kartē tika atzīmētas darbā pieminētās vietas, H. Dorbes bērnības mājās Piltenes “Galiņos”  dažādu klašu grupas strādāja novadpētniecības darbu.
   Interesanti organizēta bija akcija “Lasām visi!”, kur 4. stundas laikā  desmit minūtes lasīja visi, kuri tobrīd atradās skolā, t. sk. arī dežurante, pavāre un citi.  Tika parādīts, ka lasīšana var būt arī  kā rotaļa, jo tika aprēķināts  šīs lasīšanas kopsavilkuma rezultāts –  10 minūšu laikā izlasīta 1132 lappušu  bieza grāmata.
 Skaļās lasīšanas čempionātā arī lasīja visi, lai sasniegtu virsuzdevumu –  celt godā grāmatu.
 Tārgales pamatskolas tēmu “Pedagogu sadarbība integrētu mācību stundu plānošanā un vadīšanā” prezentēja skolotāja D. Auzāne. Skolēns, mācoties dažādus mācību priekšmetus, iepazīst pasauli, tomēr tas ir sadalīts process. Lai iegūtu vienotu redzējumu, ir jāveic integrēts mācību darbs, jāveido kopstundas.  Skolā tas tika veikts gandrīz visās klašu grupās. Interesanta bija angļu valodas un latviešu valodas bilingvālā kopstunda  “Vārdšķiras” 3. klasē, matemātikas un dabaszinību kopstunda “Kustības ātrums”, kurā  skolēnu interesi izraisīja tieši aprēķini, piemēram, ar kādu ātrumu aug bambuss, ar kādu brauc riteņbraucējs.
   Secinājums – šādas kopstundas ir vērtīgas ne vien skolēniem, bet arī skolotājiem, kuriem ir iespēja sadarboties, būt radošākiem, izvēloties interesantākas  metodes un  stundā vienam otru papildinot. Lai sagatavotu šādu stundu, skolotājam nepieciešams vairāk laika, kā arī bieži vien pašam  jāpapildina savas zināšanas par citiem mācību priekšmetiem.
    Ugāles vidusskolas tēmu “Starpdisciplinārā pieeja mācību stundā” skolotāja D. Vesele
ilustrēja ar piemēriem, kā tika veidotas kopstundas 9. klasē ķīmijā un ģeogrāfijā “Derīgie izrakteņi Latvijā”, angļu valodā un ģeogrāfijā “Ceļojums pa Eiropu”, latviešu valodā un krievu valodā “Meteņi un Masļeņica”, 8. klasē  sportā un matemātikā “Sporta disciplīnās iegūto rezultātu matemātiska apstrāde un analīze”.
 Tika sasniegti vairāki mērķi – t. sk. aktivizēta skolēnu spēja būt radošiem, patstāvīgiem savā domāšanā, kā arī izprast valodu lomu saziņā un citu mācību priekšmetu apguvē.
   Skolotājiem tā  ir iespēja mācīties vienam no otra stundu plānošanā, uzdevumu veidošanā, sasniegto rezultātu analīzē,  kopumā tā ir lielākas iespējas radīt un risināt  nestandarta situācijas.
   Popes pamatskolas prezentācijā “Izpratnes, spēju un prasmju attīstīšanas metodes dažādās mācību jomās” skolotājas I. Skuja, L. Soja, S. Jēkabsone  iepazīstināja ar vienu dienu 4. klasē, kurā  notika dabaszinību, matemātikas un latviešu valodas kopstundas, pētot tēmu kāpēc “Dažas lietas peld ūdenī, bet dažas grimst” . Dabaszinībās – noskaidroja, kas ir blīvums, matemātikā – veica aprēķinus kuģu izmēru noteikšanā, no folija izgatavoja maketus, pētīja un eksperimentēja, latviešu valodā darināja  lietvārdus ar dotajām izskaņām un meklēja skaidrojumu, kāpēc kuģi grimst.  Darbības bija interesantas un aizraujošas, taču  grūtāk veicies ar secinājumiem – tātad pie tā jāpiestrādā, lai procesā apgūtais tiešām būtu skolēna ieguvums.
   Stiklu internātpamatskolas skolotājs E. Mihņēvičs ar ilustratīviem materiāliem atklāja, kā risināta skolas tēma “Sadarbība un līdzdalība kā caurviju prasme praktisko apmācību stundās” , uzsverot praktiskā darba un līdzdarbošanās nozīmi šīs skolas skolēnu dzīvē .
  Novadā ar projektu piedāvājumiem un tiem piešķirtajiem līdzekļiem tiek realizēta vides labiekārtošana. Stiklu skola projektos piedalās jau vairākus gadus, darbos tiek iesaistīti gandrīz visi skolēni, darbojas pēc „skudru pūžņa” principa – daudz mazu skudriņu čakli strādājot, uzbūvē lielu skudru pūzni. Lai ietaupītu līdzekļus, kur vien iespējams, ir izmantots otrreizējais materiāls, krāsas jauca un toņus piemeklēja paši, gatavoja trafaretus. Un tā tapa pašreiz dabā redzamie un izmantojamie objekti  Zaļā klase, nojume, siltumnīca, var soļot pa pašu ieklāto bruģi pie internāta ēkas.
   Ances pamatskolas tēmā “Caurviju prasmes “Radošums un domāšana” attīstīšana 7.–9. klašu skolēniem, sadarbojoties dažādu mācību priekšmetu skolotājiem” skolotāja S. Puriņa uzskatāmi parādīja, kā kopstundās sadarbojās sociālo zinību, vizuālās mākslas, latviešu valodas un vēstures skolotāji, risinot vienu tēmu, to paplašinot un padziļinot un sasniedzot  pavisam negaidītu rezultātu. Viss sākās ar pasaku par skaistu meža pļaviņu, kas atrodama metodiskajā materiālā “Sociālās zinības pamatskolā”. Šajā pļaviņā dzīvoja dažādi miermīlīgi  dzīvnieki, līdz ieradās lielie  briesmoņi  un pēc atsevišķām pazīmēm iznīcināja tos vienu pēc otra; palikušie neprotestēja, bet mēģināja briesmoņu rīcībai rast attaisnojumu, līdz ar to radot priekšstatu, ka lielie briesmoņi rīkojas, kā viņiem patīk. Skolēni izteica savas domas par to, kas ir bailes, gļēvulība, par to paralizējošo spēku, kā arī  analizēja pretējās kategorijas – pilsonisko drosmi, atbildību.  Skolēni zīmēja dažādus briesmoņus, meklēja atbilstošus autoru citātus, sakāmvārdus un parunas, sociālajās zinībās aplūkoja situācijas sadzīvē, attiecības kaimiņu starpā, risināja morāles problēmas, pasaules vēsturē  izveidoja “agresoru skalu” un noteica mūsdienu “lielos briesmoņus”. Pārsteidzoši, ka briesmoņu virsotnē tika celts komunistiskās Ķīnas vadonis Mao Dzeduns, un tikai tad viņam sekoja Hitlers, Staļins un mūsdienu „briesmoņi ”Osama bin Ladens, DĀIŠ (Islāma valsts) .
 Izvēlētā tēma lika apdomāties par daudz ko, jo īpaši  mūsdienās notiekošo.
   Pasākuma  izvērtējumu veica mūsu novada pedagogiem jau pazīstamā izglītības projektu vadītāja Dr. paed. Aija Tūna apkopojuma lekcijā “Zināt, prast, vēlēties darīt: uz darbību vērsta izglītības pieeja”, atzīstot, ka kopš pagājušā gada tikšanās reizes mūsu novada pedagogi ir kļuvuši drosmīgāki, pārliecinošāki, saistošāki prezentētāji. Ir atrasts zināms vidusceļš starp inovatīvu, radošu  pieeju un racionāliem apsvērumiem,  un tas ir jāturpina. Visu laiku jādomā  par darbībā balstītu mācīšanos- radot iespējas strādāt skolēniem- arī  nodarbības sagatavošanas, materiālu atlases utt. procesā; tad mācīšanās kļūst efektīvāka, dziļāka un rezultāts ir paliekošāks. Vēlēšanās darīt ir jāpamodina un jālolo, īpaši tiem skolēniem, kuriem līdzšinējā pieredze nav bijusi veiksmīga. Jāpatur prātā arī tas, ka  mācīšanās mūsdienu bērniem notiek caur daudziem un dažādiem ceļiem un  informācijas kanāliem, tāpēc vēl jo vairāk-  visu  nevajag pateikt priekšā – lai paliek vieta jautājumam „ Kāpēc?” kopā ar skolotāja gatavību kopīgi meklēt atbildi uz to.
   Jaunais mācīšanās mērķis- lai dzīvotu, darbotos un gūtu panākumus mūsdienu pasaulē, ikvienam cilvēkam ir jāspēj trīs lietas: efektīvi domāt, veidot efektīvas attiecības, efektīvi strādāt un darboties. Nepietiek ar ieradumu darīt tā, kā zinām; ir jāmeklē un jāatrod jaunais, jādara tas, kas vajadzīgs, pie tam – neizvairoties no atbildības.  Pieaugot tehnoloģiju lomai un klātbūtnei  arī  nav jāuztraucas un jāšausminās par to, ka bērns piemēram,-par daudz nodarbojas ar telefonu;  ne vienmēr telefons un dators ir priekš niekiem un blēņām.
   Drīzāk mums pašiem jāmudina un jāmāca  telefonā meklēt un atrast sev un veicamajam uzdevumam noderīgo. Tomēr jāatceras, ka skolotājs joprojām ir svarīgs, jo tikai cilvēks spēj veikt to, ko nespēj tehnoloģijas , t. i. dziļi motivēt skolēnus, izrādīt cieņu viņu ģimenēm, būt empātiski attiecībās ar tiem, veicināt katra individuālo aizraušanos un dedzību. A. Tūna aplūkoja arī lasīšanas kompetences galvenos aspektus- informācijas iegūšanu, integrēšanu un izpratni, reflektēšanu un izvērtēšanu, akcentējot nepieciešamību veidot, attīstīt un spēcināt motivāciju lasīt, t.sk. visdažādākos tekstus visdažādākajās izpausmes formās.
   Noslēgumā A. Tūna iezīmēja iniciatīvu “Latvijas skolas soma” kā lielisku iespēju attīstīt starpdisciplināru pieeju mācību procesam, izmantojot katru skolēna gūto pieredzi visdažādākajos veidos un aspektos, kā arī mudināja skolotājus atklāt sev jaunas zināšanas un pieredzi, vairot prieku sevī un savā apkārtnē.
Twitter24facebook33
Laiks Ventspils:

TŪRISMS

Notikumu Kalendārs

Jūlijs 2018
P O T C Pk S Sv
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5