14. jūnijā pagastos lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus

14. jūnijā pagastos lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus

2021-04-14, 18.34

Arī Ventspils novada pašvaldība iesaistīsies 1941. gada 14. jūnija deportācijas 80. gadadienas atceres organizēšanas pasākumā. Šāgada 14. jūnijā apritēs 80 gadi, kopš Padomju Savienības okupācijas režīms īstenoja pirmo lielo civiliedzīvotāju masu deportāciju, izvedot vairāk nekā 15 000 pilsoņu, tāpēc šajā dienā visās Latvijas pašvaldībās iecerēts lasīt 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.

Kā norāda pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” koordinatore Ventspils novadā Zane Pamše, no mūsu novada pagastiem izveda 314 cilvēkus. Godinot viņu un citu represēto piemiņu, 14. jūnijā plkst. 11 visā valstī sāks lasīt deportēto tautiešu vārdus un uzvārdus, nosaucot māju vai ielu, kurā izvestais dzīvoja.

Vārdu lasīšana pašvaldībās notiks pēc vienota parauga. To darīs izsūtīto ģimeņu pārstāvji, jaunieši, sabiedrībā pazīstami cilvēki u.c.

Pasākumu straumēs reāllaikā tiešsaistē. Videomateriālu lejupielādēs, saglabās un nosūtīs Latvijas Nacionālajai bibliotēkai apstrādei un ievietošanai digitālajā kartē.

Ideja par vārdu nolasīšanu 110 novados un deviņās pilsētās pieder Sandrai Kalnietei: “Nav nekā personīgāka un individuālāka par cilvēka vārdu un uzvārdu, jo tas pavada ikvienu no dzimšanas līdz nāves brīdim un turpina pastāvēt līdz laiku aizlaikiem vēstures annālēs. Tas būtu skaisti, ja 14. jūnija izsūtīšanas 80 gadu piemiņas pasākumos mēs centrā celtu cilvēka vērtību, jo ikviens izsūtītais ir pelnījis, lai viņš nebūtu tikai sīka vienība kādā lielākā, apkopojošā skaitlī.”

Uzrunājot 119 pašvaldību pārstāvjus, kuri nodrošinās piemiņas pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” norisi Latvijas pašvaldībās, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Pasākumam ir dots zīmīgs nosaukums. Jēdziens “neaizmirstie” apliecina, ka mēs atceramies to, kas notika pirms 80 gadiem, un mēs atceramies katru atsevišķo cilvēku, kuru okupanti izsūtīja no Latvijas. Cilvēka vārdam un uzvārdam ir unikāla nozīme. Tā ir daļa no personības. Ja mēs pieminēsim šos visus vārdus, mēs atcerēsimies arī konkrētos cilvēkus, no kuriem liela daļa izsūtījumā gāja bojā. Tas ir mūsu šodienas paaudzes pienākums šos cilvēkus neaizmirst.” Valsts prezidents arī norādīja, ka tā bija padomju okupācijas režīma apzināta politika – iznīcināt pilsoniski aktīvāko latviešu nācijas sastāvdaļu, uz kuriem balstījās Latvijas valsts. “Deportācijas atstāja milzīgu tukšumu mūsu nācijas dzīvē. Laikā, kad Latvijas valsts bija okupēta, tā vairs nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus. Tā tas turpinājās 50 gadus, kad valsts juridiski eksistēja, taču nebija spējīga darboties. Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja šo laiku un atjaunoja savu valsti, lai šodien mēs dzīvotu neatkarīgā Latvijā. Tādēļ gaidāmais pasākums ir ārkārtīgi svarīgs mūsu nācijas vēsturiskās atmiņas stiprināšanai. Paldies, ka esat iesaistījušies pasākuma norisē!” sacīja Valsts prezidents.

Piemiņas pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” rīko Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ekspertiem no Latvijas Nacionālā arhīva, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” un sabiedriskajiem medijiem.

Sīkdatnes

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.

Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:

Apstiprināt izvēlētās

Detalizētāka informācija par privātuma politiku un izmantotajām sīkdatnēm