Ventspils novads

 

Ugāles pagasts

 

   Ugāles pagasts atrodas Ventspils novada dienvidaustrumu daļā. Pagasta teritorija robežojas ar Puzes, Popes, Usmas, Zlēku un Tārgales pagastiem, rietumos – ar Piltenes pilsētas lauku teritoriju un dienvidos pa Abavas upi ar Kuldīgas rajona Rumbas pagastu. Pagasta teritorijā ietilpst 7 apdzīvotas vietas – Ugāle, Cirkale, Dzirciems, Dzirnavas, Māteri, Modes, Rāpati. Lielākā apdzīvotā vieta un pagasta centrs – Ugāles lielciems atrodas 35 km attālumā no Ventspils, Rīgas – Ventspils šosejas malā un 150 km attālumā no Rīgas.   

Ugale
IMG 3050


   Ugāles pagasts atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā un aizņem 292 kvadrātkilometrus lielu platību, kuru raksturo lēzeni viļņots reljefs. Pagasta lielāko daļu aizņem Ugāles pacēlums - sena Baltijas ledus ezera sala ar nelielām ielejām un kāpām. Augstākā vieta – Virpes kalns paceļas 60 metrus virs jūras līmeņa. Pagasta teritoriju šķērso Ventas un Irbes ūdensšķirtnes, kā arī lielākās upes - Engure, Abava un Svēte. 

   Rakstītos avotos Ugāle kā apdzīvota vieta pirmoreiz pieminēta 1253. gadā Kursas dalīšanas dokumentā.
Zemi, kur tagad atrodas Ugāle savā laikā pārvaldīja baronu Bēru dzimta. Baronam Ugālē bijusi medību muiža, kā arī vairākas ražotnes – kokzāģētava, 1843. gadā uzceltā spirta dedzinātava, vīna darītava, kā arī pie Engures upes uzceltajās Ugāles dzirnavās bez ierastajiem graudu malšanas darbiem attīstījās vilnas kāršanas un malkas zāģēšanas ražotnes.  Jauns attīstības posms Ugālei aizsākās ar Ventspils–Tukuma dzelzceļa līnijas atklāšanu 1884. gadā. Netālu no dzelzceļa stacijas tika uzcelta zāģētava un ap dzelzceļa staciju izveidojās jauns centrs ar dzīvojamām mājām, veikalu, viesnīcu un vēlāk arī pasta ēku.

   1911. gadā Ugālē bijušas 60 zemnieku saimniecības. Galvenā ugālnieku nodarbošanās bijusi zemkopība. 20.-30. gados saimnieciskās un kultūras dzīves attīstību sekmēja izglītības un piensaimnieku sabiedrība, aizsargu biedrība, krājaizdevumu sabiedrība, mašīnu koplietošanas un patērētāju sabiedrība.
   Pēckara gados sākās strauja mežsaimniecības attīstība. Aizsāka darbību zāģētava, parādījās pirmie traktori, motorzāģi. 1948. gadā Ugālē ierīkoja pirmo elektrības dzinēju. Paplašinoties kokapstrādei, tika būvētas mājas mežstrādniekiem un izveidojās otrā iela Ugālē – Rīgas šoseja.
   50.-tajos gados izveidojās kolhozs „Uzvara”, kurā attīstījās piena un gaļas ražošana, sakņu un dārzeņu sēklaudzēšana, arī kažokzvēru ferma. Līdz ar saimniecības attīstību sāka veidoties ciema daļa „kolhoza” galā.
   1960. tiek nodota ekspluatācijā jaunā skolas ēka.
   1984. gadā darbu uzsāk viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem rajonā – drenu cauruļu rūpnīca „Usma”. Tā darbības nodrošināšanai tika uzceltas 8 piecstāvu daudzdzīvokļu mājas iebraukušajiem strādniekiem un bērnudārzs 100 vietām.

IMG 3051
 IMG 3058

IMG 3064

  


    Latvijas neatkarības atgūšanas gados kolhozs "Uzvara" pārveidojās par SIA un vairākām kooperatīvajām sabiedrībām. Rūpnīca ”Usma”, tā arī nesasniegusi plānotos ražošanas apjomus, 1996. gadā tika likvidēta.

   Izveidojusies padomju periodā Ugāle kā ražošanas, darbaspēka un sociālās infrastruktūras centrs savu nozīmi ir saglabājis arī pašlaik.

   Ugāles pagasts aizņem 292 km2 lielu platību, pagastā pavisam ir 9 apdzīvotas vietas, no tām 1 lielciems, 2 mazciemi un 6 skrajciemi.

 

 

 

 

 

 

 

Twitter24facebook33
Laiks Ventspils:

TŪRISMS

Notikumu Kalendārs

Oktobris 2018
P O T C Pk S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4