Ventspils novads

 

E-pakalpojumi

e-pakalpojumi
VPVKAC VARAM 150x150px VSAA
E-veseliba
 

Vēstures liecinieki Užavā

Užavas nosaukums laika gaitā ir bijis dažāds: 1230. g. Osua, 1253. g. - Hasoree, 1338. g. Hasove, 1444. g. Azov, 1495. g. Hosouše beg, 1553. g. Hasav vai Hasau. Ja Užavas nosaukumu varētu tulkot no lībiešu valodas tad „už” nozīmē jauns, „uva” – straume, tas būtu – jaunā straume.

Užava ir sena apdzīvota vieta. Pirmie ar Užavu saistītie atradumi datējami ar „agrā mezolīta” laika posmu, ap 7600. -7000 gadu p.m.ē.. Par to liecina daudzajos arheoloģiskajos pētījumos atrastie pierādījumi. Sārnates purvā ir bijusi neolīta laikmetaapmetne. Užavas pagasta teritorijā arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas daudzas senlietas, daļa no tām atrasta Užavas upes izskalotajos krastos. Užavas upes tuvumā atrasti kaula priekšmeti, naža fragmenti ar ziemeļbrieža vai zirga attēlu. Tā, piemēram, Užavā atrasta bronzas aproce ar XII gs. raksturīgo ornamentu – Dieva zīmi, dažādas saktiņas, bronzas apkalts lāča ilknis ar piekariņiem. Interesanti arheoloģiski izrakumi liecina, ka Sārnate bijis aktīvs zvejnieku ciems jau no ļoti seniem laikiem, atrasti gan no koka izgriezti dieva tēli, gan arheoloģiskie pētījumi liecina, ka lietotas koka vienkoces – laivas, koka airi.
12.gs.minēta apdzīvota vieta “Ambaļi” (Dzirtniekciemā pie Gumbelnieku mājām). No zviedru valodas cēlies vārds “Kangroces”, tulkojumā – “Zviedru kalnu ciems”, kas tagad ieguvis nosaukumu “Kangrotciems”.
Jau 1230-to gadu dokumentos Užava minēta kā viena no kiligundām (teritorija, kas ir spējīga nodrošināt konkrētu bruņotu cilvēku skaitu – karadraudzi) Kursā, atkārtoti tā pieminēta 1253.gada “Kursas dalāmajā grāmatā”, kad tiek sadalītas Kurzemes ostas un teritorijas starp “vācu ordeni”, Rīgas arhibīskapa un Kurzemes bīskapa ļaudīm. Beidzot pastāvēt Livonijas valstij, izveidojas Kurzemes – Zemgales hercogiste Polijas valsts pakļautībā (1562.g.).  Tad arī Užava tiek pievienota Landzes baznīcas draudzei (1567.g.). 17.gs. Užavā tiek ierīkota salpetra vārītava (salpetris – šaujampulvera sastāvdaļa).    
Savulaik Užavas grīva kļūst par vienu no mazajām ostām, kas apkalpoja manufaktūras un uzlaboja lauksaimnieciskās produkcijas savākšanu.  Kuģniecības nodrošināšanai tika ierīkota Užavas bāka. Tā atrodas 18 km attālumā no Ventspils.
Bāka būvēta 28 m vjl. augstā kāpā tuvu pludmalei. Mūsdienās saglabājies bākas sākotnējais ārējais izskats.
No 1795. gada Užava ietilpa Kurzemes guberņas sastāvā. 1817. gadā sākās zemnieku brīvlaišana Kurzemē un pagastu izveide. Užavas pagasta teritorijā atradās divas muižas, viena Sārnates muiža, kas celta 18.gs.2.pusē. Vietējie iedzīvotāji to sauca par Jauno pili. 1905.gada nemieros tikusi nodedzināta. Tā savulaik bijusi viens no baronu Bēru īpašumiem. Otra atradās pagasta centrā, upmalā pie tagadējām Briežu mājām.
1919.gadā Sārnatē tika nodibināta Izglītības biedrība, kuras priekšsēdētājs bija J.Drēbe, darbojās arī bibliotēka, tās krājumā bija ap 900 grāmatu. Sārnates muižas ansamblī ietilpa kalpu māja, muižas rija, smēde, moderes māja. Šīs ēkas tika pārbūvētas un pielāgotas iedzīvotāju vajadzībām. Tika iekārtots pasts, ambulance, tautas names jeb klubs, ciema saimniecisko un sabiedrisko dzīvi liecina daudzās organizācijas, kas Užavas pagastā pastāvēja pirmās Latvijas Republikas laikā. Tad Užavā darbojās Lauksaimniecības biedrība „Arājs”, pie biedrības bibliotēka. Pagastā bija pienotava, tvaika dzirnavas, vēja dzirnavas Sārnatē un Užavā. Darbojās vietējā ugunsdzēsēju biedrība, kas dibināta 1922.gadā, jūrmalas zvejnieku biedrība, dibināta 1923.gadā, meliorācijas biedrība, krājaizdevumu biedrība, piensaimniecības biedrība. Pasta nodaļas un telefona centrāles bija trijās vietās pagastā.
Sārnates ciema Izpildkomiteja darbu sāk 1945.gada novembrī kā Ventspils apriņķa Užavas pagasta sastāvdaļa. 1950.gadā, izveidojoties jaunam administratīvam iedalījumam, Sārnates ciema padome ietilpst Alsungas rajonā.
Padomju laikā piejūras teritorija ietilpa pierobežas zonā, Pagasta teritorijā izvietoja vairākas iekšlietu karaspēka daļas, kuru ēku drupas un darbības sekas ir saskatāmas vēl līdz šodienai. Užavas jūras akvatorijā glabājas liecības gan no akmens laikmeta, gan no II pasaules kara.
1948.gadā, kad sākās kolektivizācija, nodibinājās 5 arteļi:
-          “Progress”, dibināts 1948.g. martā, kantoris “Dzedikos”, priekšsēdētājs K.Okonovs, partorgs Krēsliņš;
-          “Pamats”, dibināts 1948.g. 26.septembrī, iestājās 16 saimniecības, priekšsēdētājs Nikolajs Freimanis. Apvienojās Dzirtniekciema, Dižciema un Lečnieku saimniecības ar kantori “Ķēļos”;
-          “Dzirkstele”, dibināts 1948.g. 26.septembrī, iestājās 12 saimniecības no Lībciema un Silbūdniekiem, priekšsēdētājs Krists Valdmanis, kantoris “Ķesteros”;
-          “Padomju zvejnieks”- 1948.g. 24.decembrī, iestājās 14 zvejnieki no Vendzavām, priekšsēdētājs Labrencis Polis;
-          “Mūsu ceļš”- Sārnatē, 1949.g.15.martā, priekšsēdētājs Edvarts Streits.
1950.gadā lauksaimniecības arteļi “Pamats”, “Progress”, “Dzirkstele” tiek apvienoti un izveidots Ļeņina vārdā nosauktais kolhozs. Par priekšsēdētāju tiek ievēlēts K.Valdmanis, kuru pēc neilga laika nomainīja J.Krēsliņš. No 1952.gada par priekšsēdētāju ievēl Ilmāru Ješēvicu.
1964.gada 24.novembrī tiek likvidēts Ļeņina vārdā nosauktais kolhozs un izveidota padomju saimniecība “Užava”.
No 1967.gada līdz 1983.gadam par direktoru strādā Modris Zviedrītis.
No 1983.gada par direktoru strādā Alberts Kreičmanis, pēc tam M.Ezers, pēdējos gadus saimniecību vada U.Pumpurs.
1990.gadā 5.janvārī p/s “Užava” tiek pārdēvēta par kopsaimniecību ”Užava”, kas pastāvēja līdz 1992.gadam.
No 1992.gada līdz 1997.gadam bija SIA “Užava”.
Sārnates ciema lauksaimniecības arteļu likteņi bija šādi; 1950.gada 23.februārī l/a “Mūsu ceļš” un “Padomju zvejnieks” apvienojās, izveidojot kolhozu “Cīņa”. 1957.gadā kolhozu “Cīņa” pārdēvē par “Centību”, kuru pēdējos gadus vada Velta Trama. 1960.gadā kolhozu pievieno Ļeņina vārdā nosauktajam kolhozam, kurš 1964.gadā kļūst par p/s “Užava”.      
 
Vēl jāpiemin, ka Užavas Elku liepai un Elku avotam piedēvētas dziednieciskas īpašības. Užavas pagasta vēstures liecinieks ir arī resnākais osis valstī – tā apkārtmērs ir 5,6 m un uzskata, ka tam ir 1000 gadu.
Twitter24facebook33
Laiks Ventspils:

TŪRISMS

Notikumu Kalendārs

Aprīlis 2017
P O T C Pk S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30