Ventspils novads

 

E-pakalpojumi

e-pakalpojumi
VPVKAC VARAM 150x150px VSAA
E-veseliba
 

Vēstures liecinieki Popē

Pope dokumentos pirmo reizi minēta 1231 .gada līgumā kā kiligunda, tātad ievērojams administratīvs centrs. Tāda Pope ir arī viduslai­kos, senatnē, šķiet tai bijušas sakrālas saistības ar Ventspili un Popervāli un Vārdupes kalnu.

Par Popes senvēsturi varētu liecināt līdz šim faktiski nepētītie šļūdoņa kušanas rezultātā tuvīnajos mežos palikušie varenie ūdenskrātuves vaļņi, pārakmeņojušās sfagnu sūnas un daži ūdens iemītnieki vietējā grants karjerā, kāpām līdzīgi veidojumi tagadējos mežos. Savukārt par cilvēku klātbūtni liecina apdedzinātas purva rūdas gabalu koncentrācija Vēdē pie "Lipstiem", Nabeļkroga akmenskrāvuma ugunskapi, kas pētīti (un arī izpostīti) pirms kara un vēl daži citi savrupatradumi. Pats jaunākais pētījums izdarīts 1998. gadā Zetiņkalnā pie "Lazdu" mājām, kur uzieti ap 900 - 1000 gadus seni ugunskapi. Tomēr kopumā arheologi līdz šim Popei metuši līkumu. Pat Pilskalns, kas neapšaubāmi glabā ne vienu vien senatnes liecību, pavirši pētīts tikai vienreiz - 19. gs. nogalē, šo vietu apmeklējot tam pašam Kupferam, pēc kura ierosmes 1912. gadā nodibināts Moricsalas rezervāts.

No 1797.-1815. gadam pagastā darbojās potaša manufaktūra, kuras ražojumus arī eksportēja. No 1797.-1853. gadam Popē bija papīra dzirnavas. Bijusī muižas pils - baronu Bēru īpašums (tagad Popes deviņgadīgā skola) sākotnēji celta 1608. vai 1620. gadā, bet pašreizējā izskatā 1840. gadā. 

20. gadsimta pagasta vēstures atmiņā palieko­šu vietu ieņēmuši Latvijas brīvības cīnītāji un 2. pasaules karā abās frontes pusēs kritušie Popes dēli.

Popes vēsture uzskatāmi atspoguļojas Popes pagasta skaistajos kultūrvēsturiskajos objektos, katra šī objekta vēsture ir interesanta un dod savu ieskatu par pagasta dzīvi no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām.

Popes pilskalns
Izveidots uz stāvas abrāzijas kraujas malas, kuras nogāzes augstums te ir 25 m. Pilskalns atrodas ap 600 m uz R no bijušās Popes muižas ēkas, 100 m uz R no pilskalnu mājām. Pirmos plašākos pilskalna aprakstus 1869. gadā sniedza Raizons  un A. Bīlenšteins. Pilskalns ierīkots ap 25 m augstas kaupres R daļā esošā zemes mēlē. Trīs tā nogāzes ir dabīgi stāvas, bet A daļā pilskalnu aizsargā ap 30 m garš, 1,5 – 3 m augsts valnis, gar kura D galu vedusi senā uzejas vieta. Plakums iegarens A – R virzienā, ap 30 X 45 m liels, ar diviem izvirzījumiem R daļā. Tajā konstatēts ne visai intensīvs kultūrslānis. Plakumā līdz 1970- tajiem gadiem augusi tā sauktā Dižliepa vai Upuru liepa, ap kuru saglabājušās akmens riņķa paliekas.1998. gadā 1 km DR no pilskalna atklāti agrāk nezināmi kuršu vēlā dzelzs laikmeta ugunskapi. Šis senvietu komplekss acīmredzot saistāms ap 1230. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Popes (Popen) ciemu.

Popes vecie kapi
18. - 19. gs. Pilskalna A daļā atrodas baronu Bēru kapi. Saglabājušies kapu vārti un akmens apmale.

Popes muižas ansamblis
 
Tagad Popes pamatskola. Muižas ansambli veido vairākas ēkas – pils, Mednieku namiņš ( dzīvojamā torņa tipa ēka), ap parādes laukumu bija doktorāta, muižas pārvaldnieka ēkas, klēts, stallis. Mednieku namiņš jeb Bruņinieku pils – celta 1653. gadā, viena no ansambļa senākajām celtnēm ir Doktorāts, muižas pārvaldnieka māja, klēts – visas 18. gs. celtnes. Zirgu stallis celts 19. gs. Ceļš uz muižas centru sākas piecu ceļu krustojumā. Blakus autobusu pieturai atrodas kādreizējā kroga ēka, tagad klubs. Pretējā pusē vecā aptiekas ēka (1895.g.). Muižas ceļš ved kalnā. Pirms iebrauktuves pagalmā nedaudz maina virzienu un krustojas ar otru ceļu, kurš vienā galā ved uz baznīcu, bet otrā - uz muižnieku dzimtas kapenēm. Interesanti, ka aleja no baznīcas vārtiem uz baronu dzimtas kapiem nav pilnīgi taisna, bet mazliet novirzīta. Iespējams, ka baronam nav gribējies, iznākot no baznīcas, ikreiz redzēt savu pēdējo atdusas vietu.Tagad baronu kapi nolīdzināti, kapu plāksnes pārvietotas pie baznīcas, bet vietējo kalēju (Baueru) kaltais žogs Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā pārkausēts un izlietots pēc Popes vietējo patriotu uzskatiem "svarīgākiem" mērķiem. Saglabājusies tikai no granīta veidotie žoga pamati visapkārt kapiem. Atjaunoti vārti pie ieejas kapsētas teritorijā. Muižas centra ēkas grupējas ap taisnstūra pagalmu un apaļu zāliena rundāli vidū. Blakus pilij, parka pusē, atrodas vecā pils, jeb "medību pils"- celta 1653. gadā, dzīvojamā torņa tipa ēka. Popes muižas vēsture. Šī novada kolonizāciju vācieši sākuši no tagadējā Rindas ciema, kur uzcēluši pili Angermindi (iespējams, ka tas noticis ap 1250.gadu). Rindas pils nopostīta poļu -zviedru kara laikā un pilnīgi sabrukusi 17.gs. vidū. Kurzemes bīskapijas zemju pēdējais īpašnieks hercogs Magnuss 1581.g. Angermindes novadu izlēņo Johannam fon Bēram. Pēdējais savas lēņu zemes sācis iegūt un paplašināt jau kopš 1562.g., kļūstot par vienu no etekmīgākajiem Kurzemes muižniekiem. Pēc vienām ziņām - 1562.gadā bīskaps Magnuss nodod Bēru dzimtai Angermindi kā lēņu īpašumu, bet 1581.gadā parādu dēļ to pārdod Bēru dzimtai. Otra versija - Magnuss parādu dēļ Angermindi ieķīlājis Puzes baronam Grotgusam, bet 1581.gada 8.septembrī Ārlavas pilī barons fon Grothuss noslēdz līgumu ar baronu fon Bēru no Hannoveras, ka novads pāriet Bēru īpašumā. Par to Grothuss saņem 16 tūkstošus dālderu. Pirmā mūra ēka Popē celta 16. gs. beigās kā medību pils. Tā kalpojusi baronu Bēru dzimtai par apmešanās vietu medību izbraukumos no dzīves vietas Rindā. Iespējams tā varēja būt šodien ar "Mednieku namiņa" nosaukumu pazīstamā ēka. ("Mednieku namiņš"- dzīvojamā torņa tipa ēka, Latvijā šāda tipa ēkas ienāk Livonijas kara laikā). Bet iespējams arī ka tikpat senas ēkas atliekas vēlāk iekļautas tagadējās muižas pils pamatos.18.gs. sākumā muižā notikusi inventarizācija, tajā uzskaitītas pavisam 23 ēkas: pils, muižkunga māja ar klēti un stalli, rija, dzīvojamā māja, sarkanā klēts, stallis, lopu kūts, divi zirgu staļļi, ratnīca, siena šķūnis, kalpu māja, pirts, smēde, brūzis, iesala rija, krogs, ceptuve, ratu šķūnis, mucu māja u. c..18.gs. sākumā netālu no muižas (domājams, pie Krojvalka) dedzināta purva rūda. Muižā bijušas divas papīrfabrikas, sīrupfabrika, kura izmantota arī Latvijas Republikas laikā. 18.gs. tiek paplašināts parks un izveidotas alejas.

19.gs. četrdesmitajos gados tiek veikta muižas pārbūve, kā rezultātā viss ansamblis iegūst savu tagadējo izskatu. Pilij piebūvēts vienstāvu flīģelis un vāgūzis. Pie pils uzcelta muižas pārvaldnieka māja un māja muižkungam un ārstam. Pēc 1881.gada taksācijas Popes muiža novērtēta par 612052 rubļiem sudrabā, Ēdoles muiža - par 399376 rubļiem, Zlēkas - par 296350 rubļiem, Ugāle - par 276133 rubļiem.
Popes muižas parks

Tas varētu būt veidots 19.gs. 1. trešdaļā. Atsevišķu koku un koku grupu vecums ir lielāks, un to stādīšanas laiks varētu būt 18.gs. sākums. Parks atrodas stāvā nogāzē - Baltijas ledus ezera senkrastā, tieši aiz muižas pils. Nogāzes augšmalā atrodas kāpnes - no tām paveras skaisti parka skati. Pretī muižas pilij -  rundālē – aug dižākais sarkanais dižskābardis Latvijā.

Bijusī Popes pils, tagad Popes skola

yCelta 17. gs. pirmajā pusē. Par to liecina sienu paneļi un rokoko laikmeta krāsnis. 1941. gada martā muižas ēkā novietojas skola, bet Latvijas brīvvalsts laikā te darbojās Latviešu biedrība. Ēka tagad pārbūvēta, piemērojot skolas prasībām. Piemineklis skolas apstādījumos veltīts bermontiešu  iebrukuma laikā 1919. gadā nomocītajiem popeniekiem.   No ārpuses tā ir divstāvu ēka ar izvirzījumu ēkas vidusdaļā trīs stāvu augstumā un vaļēju terasi. Terases dzelzs margas - gotiskās formās. Ēkas galā divstāvu un vienstāvu piebūves. No iekšpuses saglabājušies sienu paneļi, durvju vērtnes, krāsns (rokoko stils).  Popes pils vēsture. Pils celta 17.gadsimta sākumā, bet starp 17.-18. gs. ēka kapitāli pārbūvēta. Izbūvēti 4 mezonīni, 4 skursteņi. Parādes durvis aptvēra portāls, balstīts uz 4 apaļām koka kolonnām. Rezultātā ēka kļuvusi par lepnu pili ar 78 stikla logiem, kas tai laikā skaitījies liels greznums un bagātības apliecinājums. Par to liecina 18.gs. sākuma inventarizācijā izdarītais īpašais stikla rūšu un metāla kaluma uzskaitījums. Uzskaitītas durvju viras, kliņķi un pat apkaltie spaiņi.

18. gs. sākumā -ap 1720.gadu, sākta atkal jauna pārbūve Popes pilī. Tā kā šajā pārbūvē izveidota pils (daļa no tagadējās) ir ļoti līdzīga Frīdrihšteinas un Donhofštates pilīm Vācijā un Kornvihdas pilij Polijā Olšteinas vojevodistē un šo piļu īpašnieki ir Bēru radinieki, bet arhitekti - Žans de Boots un Džons Kollass, tad varētu domāt, ka viens no viņiem vai pat abi piedalījušies arī Popes pils pārbūvē. Pārbūves rezultātā pilī bijušas šādas telpas: halle, galerija, parka zāle, biljarda zāle, gleznu zāle, zaļā istaba, kungu istaba, lauksaimniecības istaba, biblioteka, mūzikas istaba. Bez tam pilī bijušas vairākas guļamistabas un palīgtelpas.

Muižu aptvēris dārzs, uz kuru veduši vārtiņi.

1840.g., pēc muižas pārbūves, pils iegūst savu tagadējo izskatu.

Popes luterāņu baznīca
y

Popes baznīca (1771.) - 2001.gadā svin 230. gadadienu. Baznīcā ir ērģeles ar 11 reģistriem, atzītas par ļoti kvalitatīvām.(1898.VALKERS), portāls daļēji veidots no dzel­teniem Holandes ķieģeļiem, barokālas durvis. Baznīca darbojusies visus 230 gadus  Pie baznīcas novietotas kapu plāksnes, kas pārnestas no Baronu kapiem, ansambļa, ko padomju laikā nojauca, atstājot tikai vārtu veidojumu Uz Popes baznīcas sliekšņa akmens kreisajā pusē iekalta cilvēka figūra par piemiņu kādam baznīcas celtniekam, kurš šeit nokritis no sastatnēm un gājis bojā. Nav skaidru ziņu par kādas kulta celtnes pastāvēšanu pirms 1771. gada, taču jādomā, ka tāda noteikti bijusi. Kaut vai tāpēc, ka baronu Bēru priekšteči šeit sākuši saimniekot viduslaikos, tas ir, 16. gadsimtā, un vācieši jau nu bez baznīcas nevarēja iztikt. Tas gan ir skaidrs, ka tagadējai baznīcai akmeņus vēla un augšā cēla Popes zemnieki. Ap 1720. gadu pie muižas ir pildrežģu baznīca, kura 1771. gadā vai nu pēc ugunsgrēka vai tāpēc, ka palikusi par mazu, pēc baroneses Luīzes Šarlotes fon Bērs pavēles pārbūvēta un ieguvusi tagadējo izskatu. Celtniecības darbi pabeigti 1786. gadā un baznīca iesvētīta. 1879. gadā pilnīgi pārbūvētas baznīcas iekštelpas.

Baznīcai ir 3 daļas: Sakristeja, baznīca un tornis. Baznīcai nav greznu iekārtu. Baznīcā ir kancele, altāris, ērģeles. Tornis - četrstūrains, smails barokāls. Jumts tornim koka ar darvotu skaidu segumu. Torņa galā metāla krusts. Tornī ir pulkstenis, kurš vairs nedarbojas. Jumta konstrukcijas no koka segtas ar kārniņiem, zem kuriem skaidu segums. Zem parastā jumta vēl ir rs lēzens dēļu jumts. Portāls barokāls ar ķieģeļu un smilšakmens apdari. Augšā divi ģerboņi: vienā - lācis, otrā - mednieka rags. Tie ir Bēru dzimtas ģerboņi. Durvis 18. gs. - ybarokālas. Baznīca būvēta jauno laiku gotiskajā stilā. Baznīcai jaukta mūra sienas. Grīda ir no ķieģeļiem un četrstūra māla plāksnēm. Ķieģeļi vesti no Vācijas. Griesti ir koka un apmesti. Baznīcai ir ģērbkambaris un zem tā pagrabs. Logu ailas ar pusaplīgu arku. Stiklojums koka un svina ietverēs. Logos krāsainas mozaīkas. Altāris un kancele ir no ozolkoka gotiskā stilā. Baznīcas altārglezna gleznota Minhenē.
Mākslas darbi ir arī lustras. Draudzē saglabājušās Bēru dzimtas sudrablietas. Jau 1932. gadā Popes baznīca iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Baznīcas vērtību saglabāšanā daudz darījuši draudzes locekļi, sevišķi draudzes mantzinis Oskars Zobs, kurš pēckara gados neskartu saglabāja Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veidoto marmora plāksni. Oskars Zobs savā mājas darbnīciņā izēvelēja 14000 dēlīšus baznīcas torņa jumta segumam. 1987. gada rudenī baznīcas jumta segums tika nomainīts.

Estrāde

Blakus Baronu kapiem atrodas Popes estrāde, celta 1958. gadā, pēc tam vairākas reizes pārbūvēta un atjaunota, arhitekts M. Siliņš. Popes estrāde atrodas Ventspils rajona augstākajā vietā – Popes pilskalnā. Nostājoties pašā virsotnē paveras skaists skats uz apkārtni. Estrādes pusē skaidros vakaros var redzēt Ventspili, jūrā kuģus. Otrajā – dienvidu pusē – paveras Popes pagasta panorāma.

1949. gadā notikuši Dziesmu un Darba svētki, kā arī brīvdabas teātra izrādes un operetes. Kad uzcēla jauno estrādi, tad tā kļuva par rajona estrādi, kur notika lielie rajona pasākumi. Tā 1988. gadā notika pirmie izlokšņu svētki Popē, 1989. gadā Kurzemes novada folkloras svētki, 1991. gadā notika folkloras festivāls ,, Baltika 91.”
Popes estrāde ir iemīļota atpūtas vieta.

Popes kroga ēka

Ventspils ceļa malā atrodas vecā Popes kroga ēka, kas tagad pārbūvēta, novietojot tajā kultūras namu un tirdzniecības punktus.
Citas ēkas

Baronu laikā celta arī aptiekas māja, divas skolas ēkas.

Mājā "Smēdes" , kur tagad atrodas saimniecības "Pope" pārvalde, dzimis un audzis arhibīskaps Teodors Grīnbergs – Ventspils Ģimnāzijas dibinātājs, un viņa brālis gleznotājs Jānis Grīnbergs.

Pēc Popes pamatskolas vēstures skolotājas Anitas Krūmiņas materiāliem.

 

Twitter24facebook33
Laiks Ventspils:

TŪRISMS

Notikumu Kalendārs

Septembris 2017
P O T C Pk S Sv
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1