Ventspils novads         Sveicināti novada pašvaldības mājas lapā !
Usmas pagasts

 

Kā radies vārds –Usma

Pilnīgi drošu skaidrojumu nevar dot neviens. Ir varianti: vārds Usma cēlies no somu valodas un nozīmē „miglas zeme”, no lībiešu valodas –
 Uus maa – „Jaunā zeme”. Bet teika stāsta, ka sensenos laikos ezers karājies pie debesīm, kā melns mākonis. Tad parādījies Dievs un uzsaucis ļaudīm: „Glabjaties, Usma nāk!”Cilvēki izklīduši - kur kurais. Mākonis nokritis uz zemes. Te izveidojies liels ezers.
 
Ak tu ,Usmas ezeriņi,y
Tavu daiļu augumiņu:
Visapkārt zaļas niedres,
Vidū balti gaigalīši
 
Usmas nosaukums pirmoreiz rakstos minēts 1253.gadā, kad bīskaps apstiprinājis Kurzemes zemju dalījumu starp Kurzemes bīskapiju un Livonijas ordeni. Usmas pagasta teritorijas nonākušas Livonijas ordeņvalstī. Usmā cirsti ozoli hercoga Jēkaba Kuldīgas kuģu būvētavas vajadzībām. 18.gs. Usmā pastāvējusi kroņa (valsts) muiža un zemnieku sētas. Usmas pagasts izveidojās no 1818.-1925. gadam. Pagasta robežas gadu gaitā izmainītas. Usmai pievienotas zemnieku sētas no Zlēku un Ugāles pagastiem. 1935.gadā Usmas pagasta platība bija 10 140 ha. Trīsdesmito gadu beigās pagastā tiek uzcelts jauns pagasta nams ar tautas namu, jauna skola, darbojas dažādas lauksaimnieku biedrības. Otrais pasaules karš , vācu laiki izjauc visu lietu kārtību. Īpaši smagi ir pirmie padomju laiki, masveidīgās cilvēku deportācijas. No 1950.- 1954.g. pagasta robežas izmainās kolektivizācijas sākumposmā apvienojoties trim maziem kolhoziem. Izveidojas kolhozs „Usma”. Kolhozs 70.,80.gados veic  lielus celtniecības darbus. Tiek celtas dzīvojamās mājas, sabiedriskās ēkas, fermas. No jauna tiek izveidots ciema centrs.
No 1950.- 1954.g. pagasta robežas izmainās kolektivizācijas sākumposmā apvienojoties trim maziem kolhoziem. Izveidojas kolhozs „Usma”. Kolhozs 70.,80.gados veic  lielus celtniecības darbus. Tiek celtas dzīvojamās mājas, sabiedriskās ēkas, fermas. No jauna tiek izveidots ciema centrs.
 
 

Platība -

Iedzīvotāji – 605 ( uz 01.01.2010)