Ir izskanējuši 1991. gada barikāžu 35. gadadienas pasākumi, bet viss turpinās. Vārdi “Mana Latvija. Mana atbildība” ir nozīmīgi ne tikai toreiz, bet arī šodien un rīt. Tie savieno pagātnes notikumus ar tagadni – laiku, kad dzīvojam neatkarīgā valstī un katram ir sava atbildība par tās nākotni.
“Lūdzu, lūdzu – nāciet, mēs jūs ļoti gaidījām!” Puzes kultūras namā ienākušos barikāžu dalībniekus sirsnīgi sveica kultūras nama vadītāja Iveta Pete. Telpā bija novietots Latvijas karogs un simbolisks ugunskurs, radot īpašu noskaņu. Barikāžu dalībnieks Ilmārs Kraulis atceras, ka pirms 35 gadiem Rīgā laikapstākļi bijuši krietni maigāki nekā šā gada janvārī – toreiz turējies vien divu trīs grādu sals. “Mums, pužiņiem, toreiz palaimējās arī tādēļ, ka pie Latvijas Televīzijas, kur atradāmies, bija novietots mūsu autobuss. Varējām iekāpt un pasildīties. Viss bija mierīgi, bet stāvoklis bija saspīlēts, varēja būt visādi,” domīgi nosaka Ilmārs.
1991. gada barikāžu 35. gadadienas pasākumā Puzes kultūras namā piedalījās ne tikai barikāžu dalībnieki, bet arī 808. mazpulka aktīvisti. Viņus kopā aicināja mazpulka vadītāja Māra Kraule, atgādinot, ka apzināti 88 pužiņi, kuri Rīgā sargāja stratēģiski svarīgo objektu, 24 no viņiem uz mums tagad raugās no mākoņu maliņas. Pieminot viņus un citus viņsaulē aizsauktos barikāžu dalībniekus, klātesošie vienojās kopīgā klusuma brīdī, pēc tam atskanēja valsts himna. Mazpulcēni deklamēja Aijas Celmas dzeju, bet mūziķis Uldis Sils dziesmās mazais bērniņš uz krustcelēm satikās ar pretim skrienošo cielaviņu. Barikāžu dalībnieki saņēma mazpulcēnu veidotās kartītes, tad jau kopīgs foto, sarunas un filmas skatīšanās.
Puzenieks Aivars Minalgo, kurš visu mūžu bijis šoferis, stāsta, ka 1991. gadā lielajā autobusā vedis uz Rīgu tās aizstāvjus. Kolhoza priekšsēdētājs Gunārs Pornieks bijis atsaucīgs un atbalstījis vīrus. Aivars uz galvaspilsētu devies, jo tas bijis viņa pienākums, bet, brīdi apdomājies, nosaka: “Būtu braucis arī tad, ja nebūtu šoferis. Gribējās jau nosargāt Latviju un izcīnīt neatkarību. Tagad ar visu esmu apmierināts, man nav, par ko sūdzēties.” Andrejs Ķirsis atmiņu anketā ierakstījis: “Nebija šaubu – braukt vai nebraukt. Tobrīd tā bija iekšēja nepieciešamai, ka tiešām mēs tur esam vajadzīgi. Varbūt naivi, bet gribas ticēt, ka kaut ko tomēr izšķīrām Latvijas labā. Kas zina, kā būtu, ja būtu citādi…”
18. janvārī Ķīpsalas izstāžu hallē notika svētku koncerts 1991. gada barikāžu dalībniekiem “Mēs nosargājām Latviju”. Ventspils novada pašvaldība nodrošināja iespēju to apmeklēt arī 40 mūspuses barikāžu dalībniekiem. “Hallē bija ļoti daudz cilvēku. Varbūt kāda vieta tikai bija brīva. Mums uzdziedāja arī Ieva Akuratere,” atceras Ilmārs Kraulis.
