Civilā aizsardzība

Informatīvie materiāli un bukleti

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)

Drošība sākas ar katru iedzīvotāju, katru ģimeni, māju, kopienu. VUGD aicinām vecākus un pedagogus izskatīt materiālus un piedāvāt bērniem prezentācijas, testus un izdrukājamas darba lapas, kas ļaus interesantā veidā izprast svarīgu informāciju par drošību.

Savukārt, pieaugušie aicināti iepazīties ar prezentācijās iekļauto informāciju, kā arī to izmantot apmācības procesā darba kolektīvos.

• Izglītojoši materiāli par drošības jautājumiem
• Ceļvedis rīcībai ārkārtas situācijās
• Rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā

Iekšlietu un Aizsardzības ministrija

Ieteikumi rīcībai ārkārtas gadījumos un krīžu situācijās:

• 72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā
• Kūlas ugunsgrēki – bīstami un aizliegti!
• Kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā
• Informatīvais buklets "Civilā aizsardzība Latvijā”

Latvijas Banka

Vai zināji, ka krīzes situācijās maksājumi ar karti būs pieejami arī tad, ja būs traucēta karšu infrastruktūra un nebūs interneta? Jā, šāds risinājums ieviests, turpinot darbu pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības.

Tas nozīmē, ka arī krīzes situācijās varēs norēķināties gan ar skaidro, gan bezskaidro naudu.

Interneta pārrāvuma gadījumos maksājumu kartes varēs izmantot bezsaistē, lai iegādātos:

• pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, medikamentus un degvielu
• par kopējo summu līdz 200 eiro

Bezsaistes režīmā norēķini būs iespējami tikai ar fizisku maksājumu karti.

Krīzes situācijā ar skaidro naudu prioritāri tiks apgādāti tā saucamie kritiskie bankomāti, un tiem ir nodrošināta nepārtraukta elektroapgāde.

Ieskaties kartē, kur ir tev tuvākais kritiskais bankomāts.

Atgādinājumam: kritiskie finanšu pakalpojumi, kuru pieejamība jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā, ir banku veiktie skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumi. Tie ļauj nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijā kritiskos finanšu pakalpojumus nodrošina četras lielākās bankas.

Visu svarīgāko pamatinformāciju par naudu krīzes situācijā atradīsi Latvijas Bankas tīmekļvietē www.bank.lv.

Iepazīsties, saglabā un sagatavojies!

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē pieejamā informācija par civilo aizsardzību

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir patvertne?

Ēkā esoša telpa vai telpu grupa, kurā īslaicīgi patverties nozīmīga apdraudējuma, piemēram, artilērijas vai gaisa triecienu laikā.

Kurās ēkās izvietotas patvertnes?

Patvertnes var tikt izvietotas valsts, pašvaldību, juridiskām vai fiziskām personām piederošās ēkās, kuru telpas vai telpu grupas atbilst vai daļēji atbilst patvertnēm  izvirzītajām minimālajām tehniskajām prasībām.

Kur var tikt izveidotas un ierīkotas patvertnes?

Patvertnes var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos, pazemes stāvos (piem., dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās, tuneļos u.tml.). Patvertnes platība nedrīkst būt mazāk par 20 m2.

Kas veic ēku apsekošanu un esošo telpu novērtēšanu patvertņu prasībām?

Valsts un pašvaldību īpašumā esošu ēku novērtēšanu veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD);

Privātpersonu (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas u.c.) un komersantu īpašumā esošu ēku novērtēšanu veic pašvaldība (būvvaldes būvinspektora amatpersona, civilās aizsardzības amatpersona u.c.) sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonu un ēkas īpašniekiem, tiesisko valdītāju vai pārvaldnieku.

Kā atpazīt ēku, kurā izvietota patvertne?

Uz ēkām, kur apdraudējuma gadījumā pieejama patvertne, ir izvietota Patvertņu zīme. Tas liecina, ka patvertne apdraudējuma situācijā būs publiski pieejama.

Kādas ir būtiskākās prasības, izvērtējot telpu vai telpu grupu piemērotību patvertnes ierīkošanai?

• Patvertnēm piemērotākās ēkas ir tās, kuras izbūvētas no dzelzsbetona blokiem vai ķieģeļiem.
• Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehniskie ūdeņi vai notekūdeņi.
• Patvertnē nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.
• Patvertnes nedrīkst būt aizkrautas ar atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām.

Vai patvertnes ir publiski pieejamas arī ikdienā?

Patvertnes var nebūt publiski pieejamas ikdienā, kad nepastāv apdraudējums, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi. Piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, nevis apmeklētājiem no malas. Publiska piekļuve patvertnēs tiks nodrošināta tikai apdraudējuma gadījumā (to nodrošinās ēkas īpašnieks vai ēkas valdītājs).

Vai patvertnes var ierīkot tikai valsts un pašvaldību ēkās?

Arī fizisku un juridisku personu īpašumos var ierīkot patvertni. Ikviens var novērtēt savā īpašumā esošo telpu (pagrabstāvu, pazemes stāvu) atbilstību patvertnes minimālajām tehniskajām prasībām, vadoties pēc vadlīnijām.

Jāņem vērā, ka Patvertnes zīmi var izvietot tikai uz tām ēkām, kas novērtētas atbilstoši patvertnes minimālajām tehniskajām prasībām un kas apdraudējuma gadījumā būs pieejamas publiski.

Kur var iegūt informāciju par patvertņu atrašanās vietām?

Patvertnes ir izvietotas visā Latvijas teritorijā. Pārvietojoties pilsētvidē, iedzīvotāji jau tagad var apzināt tuvumā esošās patvertnes, par ko liecinās uz ēkām izvietotā Patvertnes zīme.

Līdzās tam, VUGD aicina pašvaldības publicēt savā tīmekļvietnē un informatīvajos materiālos informāciju par publiski pieejamām patvertnēm savā administratīvajā teritorijā.

Plānots, ka tuvākajā laikā informācija par patvertnēm būs pieejama arī:

• tīmekļa vietnē www.112.lv, kur būs pieejama karte ar visām Latvijā izvietotajām patvertnēm;
• mobilajā lietotnē “112 Latvija”, kur iedzīvotāji varēs redzēt gan savai tā brīža atrašanās vietai tuvāk izvietotās patvertnes, gan arī apskatīt citas Latvijas teritorijā izvietotās patvertnes.

Kad būs jādodas uz patvertni?

Patvertne ir īslaicīga patveršanās vieta dažādu apdraudējumu gadījumā, piemēram, militāro raķešu un dronu uzlidojuma laikā. Uz patvertni būs jādodas tad, kad būs izziņots brīdinājums par šādu apdraudējumu un rekomendēts meklēt patvēruma vietu.

Svarīgi, ka uz publisku patvertni jādodas tikai tad, ja tā atrodas drošā, ne vairāk kā 300 metru, attālumā, turklāt nokļūšanu līdz tai nekavē un neierobežo šķēršļi – iežogotas teritorijas, ūdentilpes u.c. Savukārt, ja drošā (līdz 300 metru) attālumā patvertne nav izvietota, tad apdraudējuma gadījumā drošākais patvērums būs tajā ēkā, kur cilvēks jau atrodas, vai patvērums ir jāmeklē tuvākajā ēkā, ievērojot “vismaz divu sienu principu”, kas nozīmē, ka starp cilvēku un ēkas ārējām sienām ir vismaz divas sienas.

Saņemot brīdinājumu par iespējamu apdraudējumu, kurā tiek rekomendēts meklēt patvērumu, svarīgi ir nekavēties un uzreiz doties uz tuvāko patvertni vai citu patvēruma vietu.

Kādi drošības principi ir jāievēro, ja tiek pieņemts lēmums nedoties uz patvertni vai tā neatrodas drošā 300 metru attālumā?

• Ārpus telpām eksperti iesaka nogulties uz zemes, censties pasargāt galvu, pārvietoties lēnām, lienot pa virsmu, vai īsiem pārskrējieniem uz drošu patvērumu. Tāpat jāmeklē aizsegs no šķembām – aiz automašīnām, ēkām un citiem šķēršļiem. Ja iespējams, jāmeklē patvērums tuvākajā mājas pagrabā vai mūra ēkā.
• Ja cilvēks atrodas iekštelpās, tad jāievēro “vismaz divu sienu princips”, kas nozīmē, ka droša patveršanās ir vietā, kur starp cilvēku un ārējām sienām ir vismaz divas sienas. Tas sniegs papildu aizsardzību un pasargās no triecienviļņa un šķembām.

Svarīgi apzināties, ka “vismaz divu sienu principa” ievērošana tūlītēja apdraudējuma gadījumā sniegs lielāku aizsardzību nekā došanās uz tālāk esošu patvertni.

Kāpēc apdraudējuma gadījumā vajag doties uz patvertni?

Patveroties patvertnē, tiktu mazināta konkrētā apdraudējuma negatīvā ietekme, ko cilvēkam radītu sprādziena triecienvilnis, šķembas, siltumstarojums un radioaktīvais piesārņojums.

Vai patvertni var ierīkot jebkurā pagrabstāvā vai pazemes stāvā?

Nē, jo ne visi pagrabstāvi un pazemes stāvi ir piemēroti patvertņu ierīkošanai. Lai izraudzītajā vietā varētu ierīkot patvertni, tai ir jāatbilst patvertnēm izvirzītajām minimālajām tehniskajām prasībām. Savukārt, apdraudējuma situācijās iedzīvotāji, kuriem nav iespēja patverties patvertnē, var izmantot esošo ēku pagrabstāvus un pazemes stāvus kā patveršanās vietas.

Kur ir pieejamas vadlīnijas, kas nosaka patvertņu minimālās tehniskās prasības?

Vadlīnijas ir pieejamas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē.

Cik ilgi varēs uzturēties patvertnē?

Patvertnēs nav paredzēts uzturēties ilgstoši. To uzdevums nav ilgstoši izmitināt iedzīvotājus, bet gan sniegt patvēruma vietu tikai tieša apdraudējuma laikā, kas visbiežāk būs dažas stundas.

Kas jāņem līdzi dodoties uz patvertni?

Tā kā patvertnēs paredzēts uzturēties īslaicīgi, iedzīvotāji aicināti līdzi ņemt dokumentus, sakaru līdzekļus un medikamentus, kurus nepieciešams lietot regulāri. Līdzās tam līdzi var ņemt ūdeni, nelielas uzkodas, kādu spēli vai rotaļlietu bērniem un jebko citu, kas šo uzturēšanos palīdzēs padarīt ērtāku. Bet jāņem vērā, ka, saņemot brīdinājumu, uz tuvāko patvertni jādodas nekavējoties un nedrīkst kavēties, lai saliktu lietas un somu līdzņemšanai.

Vai uz patvertni var ņemt līdzi mājdzīvniekus?

Iedzīvotājiem katra situācija ir kritiski un objektīvi jāizvērtē, bet jāņem vērā, ka:

• ja mājdzīvniekus NEŅEM līdzi uz publiski pieejamām patvertnēm, jo tas saistīts ar citu iedzīvotāju drošības apsvērumiem (sakošana, alerģijas simptomi u. c.) un citu mājdzīvnieku drošības aspektiem, tad, atstājot mājdzīvniekus savā dzīves vietā, saimniekiem jāparūpējas par to, lai mājdzīvniekiem būtu nodrošināts ēdiens un ūdens;
• ja mājdzīvnieki TIEK ŅEMTI LĪDZI uz patvertni, tad mājdzīvnieku saimniekam jāievēro šādi nosacījumi un pienākumi:
  • patvertnē kopā ar mājdzīvniekiem jāuzturas atsevišķā telpā vai telpas daļā vai zonā;
  • jānodrošina nepieciešamie apstākļi saviem mājdzīvniekiem un pastāvīgi jānodrošina to uzraudzība (piem., jātur suns pie pavada, jālieto uzpurnis u. c.), lai mazinātu citu cilvēku bažas, kā arī novērstu savainojumus vai kodumus dzīvnieku savstarpējā saskarsmē;
  • jānodrošina citu cilvēku un mājdzīvnieku drošība patvertnē;
  • jāievēro sanitārās, higiēnas un veterinārās normas un noteikumi.

Vai patvertnēs būs iespējams iekļūt cilvēkiem ratiņkrēslā?

Patvertnēs ir jābūt iespējai iekļūt vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu.

Ko darīt, ja apdraudējuma laikā tuvākā patvertne ir pilna un tajā vairs nav vietas?

Šādā situācijā ir jāizvērtē, cik tuvu atrodas nākamā patvertne un vai pastāv tieši draudi veselībai un dzīvībai, piemēram, notiek raķešu un dronu uzlidojums. Izvērtējot šos apstākļus, individuāli jāpieņem lēmums doties uz nākamo tuvāko patvertni vai meklēt patvērumu tuvākās ēkas iekštelpās, ievērojot “vismaz divu sienu principu” –  droša patveršanās vietā, kur starp cilvēku un ārējām sienām ir vismaz divas sienas (bez logiem, piemēram, tie var būt koridori, gaiteņi, tualetes, vannas istabas u. c. telpas).

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir civilā aizsardzība un kāpēc tā ir svarīga?

Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kas paredzēts iedzīvotāju dzīvības, veselības un īpašuma aizsardzībai ārkārtas situācijās. Tā ietver gan savlaicīgu sagatavošanos, gan rīcību krīzes laikā, piemēram, dabas stihiju, tehnogēnu avāriju vai citu apdraudējumu gadījumos.

Vai civilā aizsardzība attiecas tikai uz militāriem draudiem?

Nē. Civilā aizsardzība attiecas uz plašu situāciju loku – spēcīgām vētrām, plūdiem, ugunsgrēkiem, bīstamu vielu noplūdēm, elektroapgādes pārrāvumiem un citiem apdraudējumiem, kas var ietekmēt ikdienas dzīvi.

Kur man patverties ārkārtas situācijā?

Visbiežāk un visoperatīvāk pieejamais patvērums pilsētvidē ir savas dzīvojamās mājas pagrabs vai pazemes telpas. Tādēļ iedzīvotāji aicināti savlaicīgi apzināt patvēruma iespējas savā mājā un par to izmantošanu vienoties ar citiem iedzīvotājiem vai apsaimniekotāju.

Ko darīt, ja mūsu mājas pagrabs nav sakārtots vai nav pieejams?

Iedzīvotāji tiek aicināti savlaicīgi vērsties pie mājas apsaimniekotāja un vienoties par pagraba sakārtošanu un pieejamību. Pat elementāra kārtības nodrošināšana var būtiski uzlabot patveršanās iespējas ārkārtas situācijā.

Vai man obligāti jādodas uz patvertni, ja tiek dots brīdinājums?

Tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas un sniegtajiem norādījumiem. Ne visos gadījumos ir nepieciešams doties uz patvertni. Iedzīvotāji aicināti sekot oficiālajiem paziņojumiem un rīkoties atbilstoši sniegtajām instrukcijām.

Ko darīt ar mājdzīvniekiem ārkārtas situācijā?

Iedzīvotājiem ieteicams savlaicīgi plānot, kā ārkārtas situācijā rīkoties ar mājdzīvniekiem, tostarp sagatavot nepieciešamos piederumus un dokumentus. Ja iespējams, mājdzīvnieki tiek ņemti līdzi evakuējoties vai dodoties uz patvēruma vietu.

Vai ārkārtas situācijā būs pieejami pārtikas un ūdens krājumi?

Pašvaldība krīzes situācijās organizē atbalsta pasākumus atbilstoši situācijas attīstībai, tomēr iedzīvotāji tiek aicināti nodrošināt vismaz minimālas pārtikas un ūdens rezerves mājsaimniecībā uz noteiktu laiku.

Vai bankomāti un bezskaidras naudas norēķini vienmēr darbosies?

Ārkārtas situācijās iespējami traucējumi finanšu pakalpojumu pieejamībā, tostarp bankomātu darbībā un bezskaidras naudas norēķinos. Iedzīvotāji aicināti savlaicīgi izvērtēt savu finanšu situāciju un apsvērt alternatīvus norēķinu veidus. Skaidras naudas pieejamība mājsaimniecībā var būt nozīmīgs papildu nodrošinājums gadījumos, kad elektroniskie norēķinu risinājumi īslaicīgi nav pieejami.