21. jūnijā Jūrkalnes Ugunspļavā jau sešpadsmito reizi tika iedegta Jāņuguns, pulcējot svinētājus no visas Kurzemes un citiem Latvijas novadiem. Šie bija vieni no košākajiem latviešu gadskārtu svētkiem, kuros savijās senas tradīcijas, rituāli un kopābūšana vienā no iespaidīgākajām vietām pie Baltijas jūras – Jūrkalnes stāvkrastā.
Vakars iesākās ar svinīgu līgotāju sagaidīšanu Ugunsplavā, kur par vasaras saulgriežu ielīgošanu rūpējās etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti”, Ventspils novada folkloras kopas, etnokompānija “Zeidi” un “Suitu dūdenieki”. Dziesmas, dejas un rotaļas radīja dzīvīgu atmosfēru, savukārt pie Vējturu nama notika radošās darbnīcas un meistarklases, kurās dalībnieki varēja pīt vainagus, veidot simboliskas saulgriežu zīmes, gatavot ziepes un iesaistīties citās radošās aktivitātēs.
Vēlāk vakarā svinētāji devās uz jūru, lai kopā ar Ventspils novada deju kolektīviem sagaidītu saulrietu. Tieši šajā brīdī, dūdu skaņām skanot, no stāvkrasta jūrā tika ripināts ugunsrats – brīdis, kas, iespējams, jau kļuvis par gadu gaitā iemīļotu un simbolisku tradīciju Jūrkalnes saulgriežu svinībās.
Kad iestājās nakts, Ugunsplavu pieskandināja mūzikas grupa “Jauno Jāņu orķestris”, bet pusnaktī tika iegrieztas ugunsdzirnavas. Svētki turpinājās vēl krietni pēc pusnakts ar dančiem, kur visus līgotājus vienoja etnokompānijas “Zeidi” spēks un enerģija.
Jūrkalnes saulgriežu pasākums apliecināja šo svētku īsto būtību – tās nav vienkārši izklaides vai koncerti, bet gan kopīga uguns turēšana, senču gudrības godā celšana un dzīva tradīciju izdzīvošana. Šeit satiekas suitu, lībiešu un ventiņu kultūras, piešķirot svētkiem īpašu dziļumu un nozīmi. Tās bija svinības, kas ļāva ikvienam piedzīvot piederību dabai, tautai un laikam, un radīja atmiņas, kuras paliks sirdī vēl ilgi pēc tam.
