Otrā Ventspils novada kultūras domnīcā Ances kultūras namā satikās kultūras darbinieki, bibliotekāri, lēmējvaras pārstāvji un sadarbības partneri. Klātesošajiem bija iespēja iesaistīties saliedēšanās uzdevumos un padziļināti izzināt tēmu “Kultūrtelpas menedžments, kopienas veidošana un iesaiste dzīvā mantojuma saglabāšanā”.
Domnīcas moderatore Kristīne Kode rosināja dalībniekus iesaistīties interaktīvās aktivitātēs, kas palīdzēja labāk iepazīt citam citu un radīja atvērtu, brīvu gaisotni.
Ventspils novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams uzsvēra, ka kultūras domnīca pamazām kļūst par tradīciju, un novēlēja pasākuma laikā gūt atziņas, kas noderēs praktiskajā darbā. Savukārt pašvaldības izpilddirektors Agris Rozenfelds, kurš darbu domē uzsācis decembrī, atzina, ka jau dzirdējis daudz labu atsauksmju par Ventspils novadā rīkotajiem pasākumiem.
Kultūras nodaļas vadītājs Juris Jope aicināja uz kultūras procesiem raudzīties ārpus ierastajiem rāmjiem, kā arī atskatījās uz iepriekšējā gada domnīcā izvirzītajiem mērķiem. Viņš secināja, ka daļa no tiem jau ir sasniegti – piemēram, kultūras darbinieki mērķtiecīgi piesaista finansējumu, piedaloties projektu konkursos, kā arī, domājot par jaunatnes iesaisti kultūras procesos, izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Izglītības pārvaldi.
Darba grupās domnīcas dalībnieki pauda idejas par to, kādas kultūrtelpas iniciatīvas Ventspils novadā varētu īstenot, ja resursi būtu neierobežoti. Ideju bija daudz – no muzeju akreditācijas un kultūras namu izveides visos pagastos līdz modernas izstāžu zāles būvniecībai, Piltenes pils rekonstrukcijai, kultūras dabas takas izveidei no Ances līdz Jūrkalnei un grandioza jauniešu festivāla rīkošanai pie Usmas ezera.
Otrs apspriestais jautājums mudināja domāt par savstarpējo atbalstu kultūras nozarē. Izskanēja viedokļi, ka komunikācijai jābūt jēgpilnai, svarīga ir profesionālās pilnveides iespēja, drosme uzdot jautājumus, lielāks uzsvars uz sadarbību, nevis konkurenci. Tika pausta arī ideja par labbūtības telpas izveidi pašvaldībā, kur kultūras darbinieki varētu saņemt psiholoģisko atbalstu.
Ar iedvesmojošu stāstījumu domnīcā uzstājās Lolita Ozoliņa – humanitāro zinātņu un mākslas doktore, zīmolvedības vadītāja, kopienu un identitātes pētniece, kā arī docente un asistējošā profesore. Viņa aicināja padziļināti domāt par kultūrtelpas menedžmentu, kopienas veidošanu un dzīvā mantojuma saglabāšanu. Kā lībiešu pēctece no Pāles pagasta Lolita lepojas ar savu izcelsmi un aktīvi iesaistās Vidzemes lībiskās kultūrtelpas popularizēšanā. Viņa pati ir lībiešu pēctece no Pāles pagasta un lepojas ar savu izcelsmi, tādēļ ir iesaistījusies Vidzemes lībiskās kultūrtelpas popularizēšanā. Lolita Ozoliņa pastāstīja par iedzīvotāju iesaisti tās veidošanā, atklājot, ka kopienā esot ap 100 dalībnieku, bet aktīvo kodolu veido 20 cilvēki. Viņus vieno atbildība par kopējo dzīves telpu, vēlme apzināt, pētīt, saglabāt un popularizēt nākamajām paaudzēm kultūras mantojumu, uzsverot Salacas (Vidzemes) lībiešu valodas nozīmi. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aktīvisti katru gadu rīko noteiktai tēmai veltītu plaši apmeklētu konferenci, bet notiek arī citi pasākumi, piemēram, putnu modināšana pavasaros, iecienītie šķībdziedāšanas vakari, jaunieši deju kopā iestudē kamerizrādes. Kopienas pārstāvji ir ieinteresēti, lai kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītos arī bērni un jaunieši, tādēļ tiek meklēti veidi, kā uzrunāt viņus. Klausoties Lolitas stāstījumā, varēja uzzināt, ka ir izstrādāta mācību programma “Iepazīsti Vidzemes lībiešus”, pieejami video stāsti par amatu meistariem un digitālā spēle, kas aicina izzināt Latvijas pirmiedzīvotāju – Vidzemes lībiešu kultūras mantojumu, valodas un vēstures liecības – aizraujošā un viegli uztveramā veidā. Vidzemē kultūras telpa ir kļuvusi par kopienu vienojošu platformu, tāpat kā tas notiek Jūrkalnē, kur godā suitu mantojumu. Arī tas ir iespējams tādēļ, ka pagastā ir dedzīgi iedzīvotāji, kuriem ir svarīga nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana dažādos veidos – gan dziedot, gan aužot, gan gatavojot novadam raksturīgus ēdienus.
Domnīcas noslēgumā uzstājās mūziķi Jānis Lemežis un Ainis Rudzītis. Pēc atpūtas varēja pārdomāt pasākumā gūtās atziņas, kas nākotnē noderēs kopienas stiprināšanā.
