Noslēgušās piektās organizētās “Mājas kafejnīcu dienas”, kuras Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē sadarbībā ar “Lauku ceļotāju”. No 27. jūnija līdz 14. septembrim apmeklētāji tika gaidīti 40 Latvijas galamērķos, kur 584 māju kafejnīcas piedāvāja daudzveidīgu gastronomisko pieredzi un autentisku satikšanās vidi.
Lai arī šogad bija par diviem galamērķiem un 33 kafejnīcām mazāk nekā pērn, apmeklētāju skaits sasniedza 81 134 cilvēkus, kas ir vairāk nekā 2024. gadā, kad Mājas kafejnīcas pulcēja 80 479 viesus.
Populārākie galamērķi un tendences
Vislielākais kafejnīcu skaits šogad bija Kurzemē un Vidzemē – pa 29 kafejnīcām, savukārt Latgalē un Zemgalē piedalījās pa 24 kafejnīcām. Rekordlielu apmeklētāju skaitu piesaistīja Ventspils novada kafejnīca “Emīla nedarbi Mazdēnavās” – 1200, bet Bauskas novada kafejnīcu “Oak BBQ” apmeklēja 825 viesi. Vidēji vienu mājas kafejnīcu šogad apmeklēja 148 cilvēki.
Ēdienkartēs dominēja ģimenes tradīciju iedvesmoti ēdieni, interpretēti klasiskās receptes un arvien biežāk arī gastronomiskās performances. Piedāvājumā bija gan latviešu klasika, gan dažādu tautu virtuves – no gruzīnu hačapuri līdz pat meksikāņu tako.
Saimnieku pieredzes stāsti
Mājas kafejnīcu dienas nav tikai ēdiens, bet arī satikšanās, sarunas un sajūta par Latvijas laukiem. Kā atzīst kafejnīcas “Naukšēnu brūzis” saimniece Gunta no Vidzemes: “Turpiniet šo aktivitāti, jo tā ir brīnišķīga iespēja saprast realitāti ēdināšanas biznesā! Kādu tas nobiedēs, kādu - iedvesmos, bet noteikti dalībnieki iegūst nenovērtējamu pieredzi!
Savukārt saimnieks Ivo Līdums no Ventspils novada kafejnīcas “Dziru laipas” uzsvēra, ka katru gadu šī aktivitāte uzņem apgriezienus. “Būtu jādomā vairāk, kā rīdziniekus izvilkt no pilsētas! Jo tad, kad viņi atbrauc, ir redzams patiess prieks viņu sejās un vēlme braukt vēlreiz”.
Plašāks piedāvājums un kultūras mantojums
Mājas kafejnīcu dienās apmeklētāji tika aicināti ne tikai baudīt maltīti, bet arī iepazīt Latvijas kultūras un kulinārās tradīcijas. Daudzviet notika muzikāli priekšnesumi, darbojās amatnieku tirdziņi, kā arī bija iespēja aplūkot citkārt nepieejamas muižas un sētas. Īpašu uzmanību šogad izpelnījās zvejniecības un piekrastes ciemu tradīciju popularizēšana.