Kā ierasts, rudenī pašvaldība aicināja Mājas kafejnīcu dienu dalībniekus kopā, lai pateiktos par ieguldīto darbu un atskatītos uz vasarā piedzīvoto. Šī gada tikšanās centrā bija citrons – reizē skābs un atspirdzinošs, gluži kā dzīves situācijas, kas ne vienmēr ir vieglas, bet no kurām var radīt ko gardu, spilgtu un paliekošu.
Pašvaldības Uzņēmējdarbības, mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīne Macate pateicās saimniekiem par drosmi, uzņēmību un milzīgo darbu, kas ieguldīts, lai viesiem sarūpētu īpašu pieredzi. Viņa atzina, ka šī gada pasākumu var salīdzināt ar dzīves citronu – no tā izdevies pagatavot atsvaidzinošu un garšām bagātu limonādi. Labvēlīgie laikapstākļi, saimnieku izdomas bagātība un viesmīlība ļāva kopā uzņemt un iepriecināt ap 5600 viesu. “Paldies, ka uzdrošinājāties pieņemt šo dzīves citroniņu,” saimniekiem sacīja Kristīne.
Domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams uzsvēra saimnieku drosmi atvērt savas mājas durvis svešiem cilvēkiem, kā arī pasākuma nozīmi vietējo produktu, recepšu un kultūras mantojuma popularizēšanā. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mucenieks atzina, ka iesaistīšanās Mājas kafejnīcu dienās ir liels izaicinājums, jo īpaši tiem saimniekiem, kuri ar ēdināšanu ikdienā nav saistīti. Viņi pateicās saimniekiem par uzņēmību un aicināja tradīciju turpināt.
Arī pašiem saimniekiem šī vasara bija piepildīta ar dažādiem pārbaudījumiem, pārsteigumiem un gandarījumu. Tārgalniece un konditore Dace Āboliņa atzina, ka viņas saimniecībā viesu bijis ļoti daudz un pārsteidzoši liels pieprasījums bijis ne tikai pēc kūkām, bet arī pēc kārtīgiem lauku ēdieniem – kartupeļi vien aizgājuši veseliem spaiņiem. Jana Berka savukārt uzsvēra, ka cilvēki uz mājas kafejnīcām dodas ne tikai paēst – viņiem svarīga ir iespēja apsēsties, aprunāties ar saimniekiem un sajust to īpašo māju viesmīlību, ko neatradīsi parastā kafejnīcā. Ar lielu gandarījumu par padarīto dalījās arī “Dižķīra” saimniece, kura atzina, ka Mājas kafejnīcu dienas viņai kļuvušas par īstu vasaras notikumu un ir gatava tam atvēlēt pat visu savu atvaļinājumu. Andris no “Austrumiem” savukārt uzsvēra, ka šis pasākums nav tāds, ko var paveikt kurš katrs, jo saimniekiem ir jābūt gataviem nevis tikai ņemt, bet dot. Viņš minēja, ka liela daļa no Mājas kafejnīcu dienu būtības ir tieši šī došana – savas mājas, laika, darba, ēdiena un enerģijas atvēlēšana citiem. “Ja mēs nebūtu tādi, kas dod, tad šādi pasākumi nebūtu,” viņš atzina. Un, lai arī lielākā daļa pasākuma ir jāiegulda no sevis, pretī saimnieki saņem to, ko nevar izmērīt naudā – cilvēku emocijas, labus vārdus un gandarījumu par kopā piedzīvoto. Uldis Grieze no Vārves pagasta atzina, ka viņa pieredzē viesi ierodas ar labu noskaņojumu un patiesu vēlmi baudīt dienu. Lai viss būtu paveicams, palīgā bija ieradušies arī draugi no Talsiem, Tukuma un Ķekavas. Pirmo reizi pasākumā piedalījās “Lāču” saimnieki, kuri viesiem bija sarūpējuši arī brīvo skatuvi, dodot iespēju uzstāties ikvienam, kurš to vēlējās. Pirms pasākuma bijis neliels satraukums par to, vai pietiks ēdiena un vietas visiem, taču, sākoties pasākumam, bažām nebija pamata – viss noritēja veiksmīgi, un pirmā pieredze mudina domāt par dalību arī nākamgad. Savukārt “Raganu ķēķa” saimniece Iveta Pete atzina, ka sākotnēji šogad piedalīties nemaz nebija plānots, tomēr Stiklu ciema “Spēka mājas” saimnieku pamudinājums izrādījies īstais iemesls mainīt domas. Viesu vidū nonākuši arī veco ļaužu pansionāta iemītnieki, un diena izvērtusies par sirsnīgu kopābūšanu. “Barona medību” saimnieki bija izvēlējušies konkrētu tēmu, tai pakārtojot gan piedāvājumu, gan atmosfēru. Viņi uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai garšīgi pabarot, bet arī sagaidīt katru viesi un parunāt ar viņu. Savukārt “Pužiņ ķēķa” saimniekiem viena no spilgtākajām pasākuma epizodēm bija brīdis, kad lielā apmeklētāju skaita dēļ sāka trūkt kartupeļu. Arī šāds negaidīts pavērsiens kopumā palicis atmiņā kā patīkams pierādījums tam, cik liela bija viesu interese. Dziru saimniekus savukārt pārsteidza negaidīts viesu pulks – viņu sētā iebrauca divstāvu autobuss ar senioriem. Dažādi bija gan izaicinājumi, gan pārsteigumi, tomēr saimnieku kopīgā atziņa bija viena – visvairāk priecē viesu labie vārdi, smaidi un sajūta, ka cilvēki pie viņiem vēlas atgriezties.
Par nākamā gada Mājas kafejnīcu dienu norises laiku vēl nav zināms, taču saimnieku ieteikumi ir sadzirdēti un pieredze ņemta vērā. Piektajam Ventspils novada dalības gadam gatavosimies, lai arī nākamvasar novada mājās atkal būtu vieta garšām, sarunām, satikšanās priekam un viesmīlībai.
