AS “Latvijas valsts meži” īsteno vairākas meža izglītības programmas, un viena no tām ir “LVM Meža ekspedīcija”, kas tiek piedāvāta 6. klases audzēkņiem, rosinot iziet 2 km maršrutu, kurā ir desmit stacijas. Ceļa mērošanai nepieciešamai laiks ir līdz trīs stundām.
Atbilstoši dabaszinību standartam skolēni meža ekspedīcijā saprata, kā dabaszinībās iegūtās zināšanas ir izmantojamas ikdienas dzīvē, apzinājās cilvēka ietekmi uz meža ekosistēmu, veicot praktiskus un radošus uzdevumus, kā arī guva izpratni par mežu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Ventspils novada pašvaldības pārstāvei bija iespēja pavērot ekspedīcijas gaitu Ziemeļkurzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas reģiona vadītāja Laura Ķemlera pavadībā. Viņš paskaidroja, ka akciju sabiedrība “LVM Meža ekspedīcijas” programmu realizē arī tādēļ, lai bērni saprastu – mežs nav tikai koki, bet arī darbs, resursi, kas prasa atbildīgu apsaimniekošanu un vide, kurā var interesanti pavadīt brīvo laiku. Iepriekšējās dienās meža ekspedīcijā piedalījās arī Ventspils novada skolas, bet todien, kad bijām mežā kopā ar skolēniem, viņi bija ieradušies no Ventspils, Kandavas, Laucienas, Tukuma un Rīgas, kopā astoņas grupas.
""Latvijas valsts mežu" teritorijā šie pasākumi tiek organizēti jau devīto gadu. Tie notiek rudenī, un atsaucība ir ļoti liela, akciju sabiedrības rīkotajās ekspedīcijās katru gadu piedalās ap 6000 skolēnu. Šogad Ziemeļkurzemē pieteicās 25 skolas, pasākumu apmeklēja 800 skolēni un 47 skolotāji. Mūsu maršruts ir ļoti pieprasīts, mēs pat nevaram piecās dienās uzņemt visus interesentus. Jāpiebilst, ka “Latvijas valsts mežos” šādas trases ir pieejamas pastāvīgi visa gada garumā, un tās atrodas Kalsnavas arborētumā, Vijciema čiekurkaltē un Tērvetes dabas parkā. Iepriekš piesakoties, skolas sev ērtā laikā var iziet to pašu maršrutu un uzzināt tās pašas lietas, par kurām šodien stāstām 6. klases skolēniem," norāda Lauris Ķemlers, piebilstot, ka desmitā un pēdējā stacija maršrutā paredzēta atpūtai un piknikam. Bet, lai tiktu pie desiņu cepšanas, vispirms ir jāveic nopietns darbs un īpašās burtnīcās, kas tiek iedotas pirmajā stacijā, jāatzīmē praktiski un radoši, vienatnē vai grupā veikti uzdevumi. Tās saņēma arī Ventspils Centra sākumskolas 6. b klases skolēni. Viņu audzinātāja Līga Nēliusa ar interesi atveda savus audzēkņus uz mežu, jo uzskata, ka pilsētas bērniem ir jāzina, kādi procesi notiek dabā un kā cilvēki mijiedarbojas ar tiem. Līga Nēliusa uzteic “Latvijas valsts mežus” par iespēju iesaistīties izzinošā ekspedīcijā, pavadot mežā vairākas stundas. Katrā stacijā bērni uzturējās 15–20 minūtes, ieklausoties uzņēmuma pārstāvju stāstītajā un veicot dažādus aizraujošus uzdevumus. Ceļš no vienas līdz nākamajai stacijai bija marķēts, un skolēniem bija uzmanīgi jāvēro, lai pamanītu uz kokiem zaļās atzīmes. Dodoties mājup, skolas saņēma informatīvos materiālus, ko var izmantot mācību procesā, apskatot ar mežu saistītās tēmas. Lauris Ķemlers ir pamanījis, ka skolēni, nonākuši mežā, atraisās pamazām. Sākumā kāds pat varbūt ir sabozies, nokļuvis ārpus ierastās vides, bet “Latvijas valsts mežu” darbinieki prot tik interesanti stāstīt, ka skolēnu acīs parādās patiesa zinātkāre. Nu, ir taču neierasti bez naglām uzbūvēt koka tiltu, kuram var pāriet pāri pat skolotāji! Jānis Zēbergs stacijā “Ražojam no koksnes” izstāstīja to, ka koksni neizmanto tikai mēbeļu darināšanā, bet arī kosmētikā un apģērbā, plastmasas izstrādājumos, pat medikamentos. Izrādās, košļājamā gumijā ir iestrādāts dabīgais cukurs, iegūts no bērza koksnes, savukārt šķidrumam, no kura pūš ziepju burbuļus, lai tie būtu noturīgāki, pievieno celulozi. Guntis Cīrulis skolēniem rādīja, kā ar vienkāršu metodi, izmantojot divus kociņus, noteikt augoša koka augstumu. Svarīgi, ka bērni par uzzināto meža ekspedīcijā pēc tam dalās ar vecākiem, piebilst Lauris Ķemlers. Ļoti nozīmīgs ir atjaunošanas process: “Svarīgi atcerēties, ka meža platības Latvijā nesamazinās. Kamēr cilvēki mērķtiecīgi audzēs mežu, tas vienmēr būs. Tā ir mūsu bagātība, kas pašlaik aizņem vairāk nekā 50% no valsts teritorijas. Kamēr mežkopji mērķtiecīgi kops mežu, mēs bez mežiem nepaliksim. Ziemeļkurzemē ar īpaši atlasītu selekcionētu stādāmo materiālu katru gadu atjauno ap 2000 hektāru meža, tas nodrošina ļoti labu koku kvalitāti, ātraudzību un noturību pret dažādiem traucējošiem vides faktoriem, kā izturību pret slimībām, kaitēkļiem, salu vai sausumu. Mežs nav vieta tikai koksnes ieguvei, bet ir domāts cilvēku atpūtai, tajā mīt dažādi putni un dzīvnieki, arī kukaiņi.”
