2026. gada janvārī Latvijā atzīmē 35. gadadienu 1991. gada barikādēm. Toreiz simtiem lauku iedzīvotāju devās uz Rīgu, lai piedalītos stratēģiski nozīmīgu objektu apsardzē. Lielu daļu smagās tehnikas barikādēm uz galvaspilsētu atveda Latvijas lauku ļaudis, bet barikāžu veidošanu un būvniecību ar lauksaimniecības, mežrūpniecības un meliorācijas tehniku koordinēja toreizējās Latvijas Lauksaimniecības ministrija Republikas laukumā 2. Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver: “Tie bija stipri un pašaizliedzīgi cilvēki, kuri brīvas Latvijas ideju lika augstāk par savu veselību un dzīvību. Latvijas lauku ļaudis pēc Lauksaimniecības ministrijas aicinājuma uz Rīgu nogādāja ap tūkstoti smagās lauku tehnikas vienību, lai aizsargātu neatkarības atjaunošanā svarīgās iestādes. Laikmetā, kad nebija mobilo telefonu, aktīvi darbojās interfronte un okupācijas varas spēki, šīs nevardarbīgās pretošanās koordinācija noritēja profesionāli un gudri. Tieši lauksaimnieki bija tie, kuri spēja parādīt darbā rūdīto rakstura stingrību un mīlestību pret savu zemi. Liels paldies šiem drosmīgajiem cilvēkiem!”
Malā nepalika arī Ventspils puses ļaudis. Piltenieki, pērn, pulcējoties barikāžu atceres pasākumā, atzina, ka barikāžu laikā neesot jutuši bailes, jo Rīgā sapulcējās cilvēki no visas Latvijas. Viņi veidoja nostiprinājumus, līdzi bija paņemti laužņi, lai aizstāvētos. Noskaņa galvaspilsētā bijusi draudzīga un patriotiska – notikuma dalībnieki sildījušies pie ugunskuriem, turpat arī nosnaudušies, draudzīgi dalot līdzpaņemto pārtiku, kuras netrūka. Pārbaudījuma brīdis bijis tas mirklis, kad kopā ar citiem spēkratiem sašauts Piltenes autobuss. Cilvēkiem bijis jānoguļas zemē, un ar ieročiem bruņoti armijnieki metodiski sašāvuši transportu, kas pārvadājis pasažierus, un smago tehniku. Tad gan bijis bailīgi un nepatīkami, jo ieroču stobri varēja tik pavērsti pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem…
Savukārt 2021. gadā, kad no 1991. gada barikāžu notikumiem pagāja 30 gadi, Usmā iedegās vairāk nekā 20 barikāžu dalībnieku atceres ugunskuru. Septiņos vakarā visai Usmai pāri 10 minūtes skanēja baznīcas zvans. Cilvēki katrs savā mājas ceļgalā brīdi uzkavējās atmiņās, kāds izcepa pa desiņai, kāds iedzēra ko stiprāku un pamāja kaimiņam no blakus mājas. Usmenieks Gendrihs Šķesters atceras, kā nesti un krāmēti smilšu maisi un iekurti ugunskuri. Rīgā bija daudz lieljaudas tehnikas vienību, gaisā pacēlās helikopteri, un tad kļuva skaidrs, cik nopietna ir došanās uz barikādēm. Cilvēki bijuši vienoti, cits citam palīdzējuši, turklāt brīvības sargus uzrunājuši daudzi rīdzinieki, piedāvājot gan maizītes un tēju, gan ieaicinot savos dzīvokļos, lai varētu izmantot labierīcības un nomazgāties. Turklāt atbalstoši bija ne tikai latvieši, bet arī citu tautību pārstāvji – tauta bijusi vienota. Usmenieki palīdzējuši Rīgas ielās novietot betona blokus, veidojot nocietinājumus. Daļa usmenieku nakšņojuši autobusā, daļa telpās, guļot virsdrēbēs, jo nebija zināms, vai pēkšņi nebūs jāceļas un jādodas laukā pildīt kādu uzdevumu. "Man vienmēr, atceroties to laiku un cilvēku spēku un vienotību, acīs riešas asaras. Tas rada spēcīgas emocijas," atzīst Gendrihs Šķesters.
Šogad vairākos pagastos notiks 1991. gada barikāžu 35. gadadienas pasākumi, bet aicinām arī citās vietās atcerēties Latvijas tautai svarīgos notikumus, kas mūs tuvināja brīvībai. Barikāžu spēks bija miermīlība un organizētība – cilvēki sargāja stratēģiski svarīgus objektus, uzturēja kārtību, palīdzēja cits citam un demonstrēja, ka vardarbībai nav vietas demokrātijā. Barikādes apliecināja, ka demokrātija nav pašsaprotama: tā ir jāaizsargā ar līdzdalību, atbildību un gatavību iestāties par savu valsti ikdienā. Šogad, atzīmējot Barikāžu atceres dienu, domās īpaši būsim arī kopā ar ukraiņu tautu, atbalstot viņus cīņā pret agresoru.
Mana Latvija. Mana atbildība.