Pasākumā pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, dabas aizsardzības eksperti un reģionālās attīstības speciālisti diskutēja par to, kā saglabāt piekrastes dabas vērtības un vienlaikus veicināt ekonomisko attīstību, kas nodrošina darbību visa gada garumā.
Ar Dānijas pieredzi piekrastes attīstībā iepazīstināja Hvide Sandes ostas direktors Mogens Pedersen, kurš dalījās pieredzē par to, kā zvejniecība, ostas darbība un piekrastes aizsardzība var kļūt par pamatu arī tūrisma attīstībai. Viņš uzsvēra, ka piekrastes galvenajai vērtībai ir jāpaliek tās unikālajai ainavai un jūras sniegtajām priekšrocībām, kas mērķtiecīgi jāizmanto.
Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte vērsa uzmanību uz Latvijas piekrastes dabas vērtībām, tostarp to, ka Latvijā atrodas lielākā daļa Eiropas Savienības mežaino piejūras kāpu. Viņa norādīja arī uz izaicinājumiem teritoriju plānošanā – publiskā infrastruktūra, kas palīdz organizēt apmeklētāju plūsmu un pasargāt kāpas, nereti tiek izbūvēta vēlāk nekā privātā apbūve.
Par uzņēmējdarbības iespējām un izaicinājumiem piekrastē pieredzē dalījās divi atšķirīga mēroga uzņēmumi – Talsu novada SIA “Banga Ltd” un Ventspils novada ģimenes uzņēmums SIA “Fishing Island” jeb “Dižjūras zivis”. SIA “Banga Ltd” pārdošanas direktors Raivis Veckāgans iepazīstināja ar liela zivsaimniecības uzņēmuma pieredzi, tostarp produkcijas eksportu uz 47 valstīm, savukārt Matīss Strušus stāstīja par ģimenes zvejniecības uzņēmuma darbību. Abi piemēri parādīja piekrastes sniegtās iespējas, kā arī praktiskos izaicinājumus, ar kuriem uzņēmēji saskaras ikdienā.
Uzņēmējdarbības atbalsta iespējas un pieejamos attīstības instrumentus prezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ventspils reģionālās pārstāvniecības vadītāja Sandra Žukova, Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas pārstāve Andra Ratkeviča un Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Anna Elizabete Upsava. Tika aplūkotas iespējas saņemt atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, eksporta attīstībai un LEADER finansējumu, kas jau tiek izmantots arī zvejniecības mantojuma un vecu piekrastes ēku pielāgošanai jaunām uzņēmējdarbības un tūrisma vajadzībām. Anna Elizabete Upsava arī dalījās pieredzē par nesen noslēgtu projektu, kas pavēris plašāku skatījumu uz vissezonas tūrisma iespējām, uzsverot, ka daudz kas atkarīgs no pašu spējas mainīt domāšanu un radoši pasniegt tūrisma piedāvājumu arī ārpus ierastās sezonas.
Paneļdiskusijā “Līdzsvars starp dabu, biznesu un kopienu – no ierobežojumiem uz sadarbību”, ko lieliski vadīja Laura Čodere, turpinājās sarunas par piekrastes attīstības iespējām un šķēršļiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā dabas izglītības speciāliste Agnese Balandiņa uzsvēra, ka piekrastei ir liels potenciāls, taču vispirms nepieciešams pilnvērtīgi izmantot un attīstīt jau esošās vietas, nevis veidot jaunas. Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš akcentēja nepieciešamību attīstīt papildu pakalpojumus, kas papildinātu naktsmītņu piedāvājumu un palīdzētu mazināt tūrisma sezonalitāti, vienlaikus norādot uz dabas aizsardzības ierobežojumu radītajiem izaicinājumiem. Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļas vadītāja Inguna Tomsone atgādināja par Kurzemes daudzveidību – no lielām ostas pilsētām līdz maziem piekrastes ciemiem un lauku teritorijām –, kas paver plašas iespējas tūrisma attīstībai. Savukārt Ventspils novada domes priekšsēdētājs Andis Zariņš uzsvēra nepieciešamību mainīt domāšanu, būt atvērtākiem sadarbībai un, saskaroties ar grūtībām, neapstāties, bet kopīgi meklēt risinājumus.
Pasākuma dalībniekus priecēja arī Ventspils novada mājražotāju un uzņēmēju sarūpētie gardumi. Viesiem bija iespēja nobaudīt Taigas Reķes, Daces Āboliņas, SIA “Karaliskie Rūtas gardumi” un SIA “OSKO” produkciju.
Pasākuma noslēgumā izskanēja būtiska atziņa – piekrastes attīstībai nepieciešama visu iesaistīto pušu savlaicīga sadarbība. Pašvaldībām, uzņēmējiem, dabas aizsardzības institūcijām un reģionālajām organizācijām jāiesaistās diskusijās jau pirms lēmumu pieņemšanas, uzklausot citam citu un meklējot elastīgus risinājumus. Dānijas pieredze un Latvijas uzņēmēju piemēri apliecina, ka dabas aizsardzība un ekonomiskā attīstība nav pretēji mērķi – piekraste var kļūt par nozīmīgu priekšrocību, ja tās attīstība tiek plānota kopīgi.
