Mūsu novadu un Ventspils valstspilsētu Kurzemes fināla Skaļās lasīšanas sacensībās Pārventas bibliotēkā pārstāvēja vietējo sacensību uzvarētājs Matīss Kulmanis no Popes pamatskolas. 6. klases skolēns ieguva 1. vietu, sacenšoties ar lasītājiem no Tukuma, Kuldīgas, Saldus, Talsiem un Liepājas, tādējādi tiekot uz Skaļās lasīšanas sacensībām Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā.
Galvaspilsētā notika septītais Skaļās lasīšanas sacensību nacionālais fināls, kurā piedalījās 19 novadu lasīšanas čempioni no visiem Latvijas reģioniem ar saviem līdzjutējiem. Kopā ar Matīsu uz Rīgu devās klasesbiedri Keita Krauze un Markuss Titāns un skolotājas Līga Soja un Svetlana Sīle. Matīss varonīgi sagaidīja savu priekšpēdējā lasītāja uzstāšanās kārtu, izlasīja labo blēņu stāstu, asprātīgi atbildēja uz jautājumiem un saņēma divas specbalvas.
Izrādās, ka ikdienā popiņš nav nemaz tik liels lasītājs, bet skolotāja Līga viņu uzrunāja, mudinot piedalīties konkursā, un tad nekas cits neatlika. Zēns lasīja Dzintara Tilaka “Labo blēņu vasaru”, izvēloties īpaši tīkamu fragmentu. Viņš katru dienu pēc stundām vingrinājās, līdz bija sasniegts vēlamais rezultāts. Kad bija uzvarētas vietējās sacensības, Matīss devās uz Pārventas bibliotēku, lai piedalītos Kurzemes finālā. Šajā grāmatu krātuvē viņš bija pirmo reizi – iepatikās gan pati ēka, gan pasākuma noskaņa. “Kad braucu uz šo konkursu, nebija uztraukuma. Neuztraucos arī tad, kad bija jālasa, savukārt tad, kad nosauca 3. un 2. vietas ieguvējus, nodomāju, ka man jau nebūs pirmā. Kad izrādījās, ka tomēr bija, biju ļoti pārsteigts un saviļņots. Uz Rīgu nemaz tā īsti negribēju braukt, jo biju noguris no trenēšanās, bet bija jau jābrauc. Nacionālajā bibliotēkā arī biju pirmo reizi – tā man ļoti patika! Nacionālajā finālā neiekļuvu labāko skaitā, bet tiku pie vairākām dāvanām. Vērtīgākā man šķita Dzintara Tilaka grāmata “Zlatas ceļš” ar viņa parakstu. Tas ir stāsts par ukraiņu meiteni, kas piedzīvo karu.”
Matīss uzskata, ka dalība Skaļās lasīšanas sacensībās nāca par labu, jo tika iegūta jauna pieredze, viņš kļuva drošāks un tagad vairs neuztraucas, ja klases priekšā jāprezentē kāda tēma. Popeniekam ir četri klasesbiedri, un tas viņu apmierina, jo ir iespēja mācīties klusumā. No mācību priekšmetiem Matīsam labāk patīk dabaszinības un sports, īpaši aizrauj futbols. Mīļākais skolotājs ir Kaspars Rūmnieks, kurš māca sportu: “Viņš ir diezgan stingrs. Tas man viņā patīk. Man vispār patīk, ja skolotāji ir stingri, jo tad vairāk var iemācīties. Mīļu skolotāju uzticību bērni bieži vien izmanto, un tas nav labi.” Matīss sevi raksturo kā dzīvespriecīgu cilvēku, kurš diezgan ātri spēj iedraudzēties ar vienaudžiem, turklāt Popes pamatskolu apmeklē divi viņa brālēni un māsīca, ar kuriem ir viegli atrast kopīgu valodu. Starpbrīžos bērni labprāt spēlē galda hokeju, bet pēc stundām Matīss dodas uz mājām, kur zem viena jumta dzīvo trīs paaudzes.