Pasākuma ievadā Užavas un Jūrkalnes pagastu apvienības vadītāja Ligita Kalniņa aicināja klātesošos vienam otru uzrunāt un pārliecināties, ka visi ir klāt šajā īpašajā notikumā. “Užava ir vieta, kur satiekas jūra un meži, upe un vējš, pagātne un šodiena, bet visvairāk – cilvēku stāsti,” teica Ligita. Viņa norādīja, ka grāmata nav tikai par vietu kartē, bet gan par cilvēkiem, ģimenēm un paaudzēm, kuru dzīves veidojušas Užavas stāstu bagātību.
Pasākumu muzikāli bagātināja užavniece un Užavas pamatskolas absolvente Laura Rozefelde. Viņa izpildīja vairākas dziesmas, tostarp dziesmu par Užavu, kas tapusi pirms 17 gadiem. Laura atzina, ka dziesma ilgus gadus bija piemirsta, taču, gatavojoties pasākumam, tā atkal atdzīvojusies atmiņās, ļaujot klātesošajiem baudīt īpašu muzikālu sveicienu dzimtajai vietai.
Par grāmatas tapšanas procesu stāstīja tās autore Laimdota Sēle. Viņa atklāja, ka sākotnēji nebija plānojusi uzņemties darbu pie grāmatas veidošanas, tomēr Laimas Erlihas-Štrankas neatlaidība un savāktie materiāli pamudinājuši piekrist šim izaicinājumam. Autore grāmatas rakstīšanu salīdzināja ar arhitektūru – vispirms nepieciešama skaidra iecere, pēc tam jāvāc un jāatlasa materiāli. Šajā darbā ieguldīts vairāku gadu veikums, uzrunāti daudzi cilvēki un izpētīti neskaitāmi dokumenti un arhīvu materiāli. Laimdota Sēle uzsvēra, ka dokumentālajā stāstā nav iespējams neko izdomāt – katrs fakts, notikums un cilvēka dzīvesstāsts ir rūpīgi izzināts un pārbaudīts. Viņa arī pauda vēlmi, lai lasītāji ne tikai izlasītu grāmatu, bet spētu iztēloties un ieraudzīt aprakstīto. Grāmatas noslēgumā simboliski atstātas vairākas tukšas lappuses, kurās užavnieki aicināti pierakstīt savus stāstus, atmiņas un piedzīvoto, tā papildinot Užavas stāstu krājumu un nododot to nākamajām paaudzēm.
Par grāmatas vizuālo noformējumu stāstīja vāka autors Ansis Sviriņš. Viņš norādīja, ka, veidojot vāka dizainu, vizuāli meklēts baltiskais tips, kurā attēlota Sārnates meitene, iedvesmojoties no mūsu senākās vēstures. Savukārt gaismas motīvs simbolizē dzirksteli, kas aiziet līdz bākai jūrā – gaismai, kas palīdz un glābj cilvēkus.
Ventspils novada pašvaldības vecākā projektu speciāliste Aija Bogustova pastāstīja par projekta sagatavošanu un atzina, ka šis ir viņas pirmais no sākuma līdz galam īstenotais projekts pašvaldībā. Viņa uzsvēra, ka grāmata ir ne tikai stāsts par Užavu, bet arī nozīmīga liecība par Ventspils novada un Latvijas vēsturi.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mucenieks atklāja, ka ideja par Užavas vēstures materiālu apkopošanu aizsākusies jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad tika vākti pirmie materiāli grāmatai. Viņš uzsvēra, ka līdz šodienai paveiktais ir daudzu cilvēku darba rezultāts, īpaši izceļot Laimas Erlihas-Štrankas un Ligitas Kalniņas neatlaidību grāmatas tapšanas noslēdzošajā posmā. Aivars Mucenieks norādīja, ka šī grāmata ir nozīmīgs ieguvums ikvienam, kura dzīve vai dzimtas saknes saistītas ar Užavu, kā arī atgādināja par Laimdotas Sēles iepriekšējo veikumu, izpētot un apkopojot Zlēku pagasta vēsturi.
Pasākuma laikā ar ieceri par vides objektu Užavai iepazīstināja mākslinieks Ronalds Jaunzems. Lai gan projekts šobrīd vēl atrodas skiču stadijā, jau izstrādātas pirmās vizualizācijas. Ieceres mērķis ir stiprināt Užavas atpazīstamību un radīt vēl vienu stāstu, ko nodot gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Pasākuma noslēgumā ikvienam bija iespēja saņemt savu grāmatas eksemplāru, satikt autori, aprunāties ar novadniekiem un saņemt Laimdotas Sēles parakstu. Grāmata netiks pārdota – tā būs pieejama bez maksas, jo tās vērtība nav nosakāma naudā, bet gan saglabātajos cilvēku stāstos, atmiņās un vēsturiskajā liecībā.
2026. gada martā Kurzemes plānošanas reģions izsludināja Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursu “Kurzemes kultūras programma 2026”. Izvērtējot grāmatas ieceri, tika secināts, ka tā atbilst programmas mērķiem, tādēļ tika sagatavots projekta pieteikums. No 184 iesniegtajiem projektiem atbalstīti 71, tostarp arī projekts grāmatas “Jūra, meži, mūži. Užava” izdošanai, saņemot 4000 eiro finansējumu. Grāmatas tapšanai līdzfinansējumu piešķīra arī Ventspils novada pašvaldība.
