Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests), kā kompetentā iestāde attiecībā uz invazīvajām augu sugām, informē, ka invazīvo sugu regulējumu Latvijā un Eiropā nosaka 2014. gada 22. oktobrī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanas profilaksi un pārvaldību (turpmāk – Regula), kas ir juridiski tieši piemērojama un attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Invazīvās sugas ir noteiktas vairākos ar Regulu saistītajos pieņemtajos normatīvajos aktos. 2025. gada 17. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma jaunu normatīvo aktu, kurā tika iekļautas jaunas invazīvās sugas (turpmāk – invazīvo sugu saraksts).
Invazīvo sugu saraksti tāpat, kā Regula ir tieši saistoši visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai. Dienests informē, ka invazīvo sugu sarakstā ir iekļautas astoņas jaunas invazīvās augu sugas – Acacia mearnsii, Broussonetia papyrifera, Crassula helmsii, Delairea odorata, Nanozostera japonica, Reynoutria japonica, Reynoutria sachalinensis, Reynoutria × bohemica. Dienests vērš uzmanību, ka invazīvās augu sugas nosaukums Eichhornia crassipes aizstāts ar Pontederia crassipes.
Regulas 18. punkts nosaka, ka invazīvās augu sugas aizliegts ievest, pirkt, pārdot, turēt, audzēt, transportēt, apmainīt, izmantot, kā arī izplatīt un pavairot. Līdz ar to dienests atgādina, ka plānojot apzaļošanas darbus, šīs augu sugas nedrīkst izmantot apstādījumos vai kur citur. Gadījumos, kad invazīvā augu suga, jau tiek izmantota, ir nepieciešams veikt tās iznīcināšanu.
Dienests vērš uzmanību, ka invazīvo sugu sarakstā ir iekļauta puķu sprigane Impatiens glandulifera, Japānas dižsūrene Reynoutria japonica, Sahalīnas dižsūrene Reynoutria sachalinensis un Bohēmijas dižsūrene Reynoutria × bohemica, kuras daudzviet Latvijas teritorijā ir plaši izplatītas savvaļā.
