Užavas un Jūrkalnes pagastu apvienība ir Ventspils novada teritoriālā vienība, kurā ietilpst Užavas pagasts un Jūrkalnes pagasts.
Jūrkalnes pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts – zilā laukā attēlots zelta trīsmastu kuģis ar sudraba burām, galvā septiņas sešstūru zvaigznes Lielo Greizo Ratu kārtojumā.
Jūrkalnes pagasts ir viens no trim suitu novada pagastiem. Līdz 1925. gadam tika saukts par Pilsberģes pagastu.
Pēc Otrā pasaules kara Jūrkalnes pagastam vairākkārtīgi mainīta iedalījuma kārtība:
- līdz 1949. gadam Jūrkalne atrodas Aizputes apriņķa sastāvā,
- 1949.–1956. gadam Alsungas rajonā,
- 1956.–1962. gadam Ventspils rajonā,
- 1962.–1967. gadam Kuldīgas rajonā,
- no 1967. gada 10. janvāra Ventspils rajonā, saglabājot patstāvīgas pašvaldības statusu.
No 2009. gada pēc rajona pagastu apvienošanās Jūrkalnes pagasts ietilpst Ventspils novada sastāvā.
Jūrkalnes stāvkrasts ir gleznains, ar šauru pludmali, kas atšķiras no citviet Kurzemes rietumu piekrastē redzamajām ainavām, tas ir augstākais stāvkrasts Latvijā. Viļņu un vēja ietekmē stāvkrasts nepārtraukti mainās. Zemes noslīdējumi Jūrkalnē nobrucina pastaigu taciņas, vairākkārt atjaunotās kāpnes, kas ved no kraujas uz pludmali. Jūrkalne krasta erozijas dēļ gadā zaudē vidēji vienu metru sauszemes teritorijas. Stāvkrasts Jūrkalnē sasniedz pat 20 metru augstumu. Tas senāk dēvēts par Feliksbergu jeb Laimīgo kalnu.