Publicēts: 15.05.2025.
Popes pagasta ģerbonis

Popes un Puzes pagastu apvienība ir Ventspils novada teritoriālā vienība, kurā ietilpst Popes pagasts un Puzes pagasts.

Popes pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts – melns dižskābārža zars ar sešām purpura lapām un trim tādiem pašiem pumpuriem, likts kreisās spāres virzienā.

Popes pagasts atrodas Ventspils novada vidienē. Vizuāli Pope ir ļoti interesanta – milzīgajā līdzenumā, kas stiepjas no Ventspils līdz pat Talsiem, Pope paceļas uz augšu kā oāze ne­auglīgajā purvaino mežu līdzenumā. Lielie meži te aiztur vēju un palīdz saglabāt siltumu.

Sevišķi skaists skats ir no Popes pilskalna. Pilskalna centrā augusi svētliepa, kas tagad nolūzusi. Pastāv dažādi uzskati par to, vai tiešām šajā vietā atradusies senlatviešu pils, vai tikai domas par tādas pils pastāvēšanu radušās no teikām un nostāstiem par nogrimušām pilīm – senos laikos tur atradusies sena latviešu pils. Pils apburta un nogrimuse zem kalna. Ilgi pēc tam uz kalna bijušas redzamas divas ar zālēm apaugušas bedres. Šīs vietas apzīmē nogrimušās pils skursteņu vietas. Barons licis pili atrakt, bet cik strādnieki dienā atrakuši, tik naktī divi melni suņi aizrakuši. Tā arī pils palikuse neatrakta. Īpatnējs un atšķirīgs no citām teikām ir stāsts par to, ka tur, kur tagad pilskalns, atradies sieviešu klosteris. Klostera māsas esot sagrēkojušas ar muižas puišiem. Tāpēc kādā naktī, kad atkal meitenes un no muižas atnākušie ciemiņi sēdējuši pie klātiem galdiem, pils (klosteris) pēkšņi nogrimis, un visi mielasta dalībnieki sastinguši un palikuši pie galdiem sēdot. To varot redzēt pa iedobumiem pilskalna virsotnē, kas esot nogrimušās celtnes skursteņi.

Pope dokumentos pirmo reizi minēta 1231. gada līgumā kā kiligunda, tātad ievērojams administratīvs centrs. Tāda Pope ir arī viduslai­kos, senatnē, šķiet tai bijušas sakrālas saistības ar Ventspili un Popervāli un Vārdupes kalnu.

Par Popes senvēsturi varētu liecināt līdz šim faktiski nepētītie šļūdoņa kušanas rezultātā tuvīnajos mežos palikušie varenie ūdenskrātuves vaļņi, pārakmeņojušās sfagnu sūnas un daži ūdens iemītnieki vietējā grants karjerā, kāpām līdzīgi veidojumi tagadējos mežos. Savukārt par cilvēku klātbūtni liecina apdedzinātas purva rūdas gabalu koncentrācija Vēdē pie “Lipstiem”, Nabeļkroga akmenskrāvuma ugunskapi, kas pētīti (un arī izpostīti) pirms kara un vēl daži citi savrupatradumi. 1998. gadā Zetiņkalnā pie “Lazdu” mājām uzieti ap 900–1000 gadus seni ugunskapi.

No 1797. līdz 1815. gadam pagastā darbojās potaša manufaktūra, kuras ražojumus arī eksportēja. No 1797. līdz 1853. gadam Popē bija papīra dzirnavas. Bijusī muižas pils – baronu Bēru īpašums (tagad Popes skola) sākotnēji celta 1608. vai 1620. gadā, bet pašreizējā izskatā 1840. gadā. 20. gadsimta pagasta vēstures atmiņā palieko­šu vietu ieņēmuši Latvijas brīvības cīnītāji un 2. pasaules karā abās frontes pusēs kritušie Popes dēli.

Popes vēsture uzskatāmi atspoguļojas Popes pagasta skaistajos kultūrvēsturiskajos objektos, katra šī objekta vēsture ir interesanta un dod savu ieskatu par pagasta dzīvi no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Ir vērts apskatīt un uzzināt vairāk par Popes pilskalnu, baronu Bēru kapiem, Popes muižas ansambli, Popes muižas parku un Popes luterāņu baznīcu.