Popes un Puzes pagastu apvienība ir Ventspils novada teritoriālā vienība, kurā ietilpst Popes pagasts un Puzes pagasts.
Puzes pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts – dalīts galvā: zelts ar zaļu, augšā dzērveņu stīga ar piecām sarkanām ogām un zaļām lapām, apakšā septiņžuburu ragu pāris.
Puze (tulkojumā no lībiešu valodas "Piva veiž") nozīmē svēts ūdens. Puze senajās hronikās minēta jau 1220. gadā, senākā zināmā apmetnes vieta ir atradusies Puzes pilskalnā, netālu no “Ķesteru” mājām. Spriežot pēc “Unkartu” mājas celtniecības, šo apvidu apdzīvojuši lībieši, tad nākuši kurši. Pie Puzes ezera atrodas Laivas valks, kas senatnē pirmajiem iedzīvotājiem kalpojis laivas ceļam uz Puzes ezeru.
Jau gadu simtu aug liepas, oši Puzes un Puzenieku muižas rundālēs, goba Dandzīškalnā, ozols Stendes upes līcī. Ieziņu cūkpriede, Sipenes liepu puduris, ozols Puzes kapsētā. Saglabājušās vēsturiskās vietas – Puzenieku muiža, daļa no Puzes muižas ēkām, mācītājmāja, baznīca, pilskalns, Dandzīšu, Ameles pusmuižas ēkas, Stiklu fabrikas pārvaldnieka māja jeb Stiklu pils, Stendes krogs jeb tautas nams, Puzes pagastmāja. Puzes Mežaparks izveidots 1973. gadā.
Puzes ezers ir viens no dziļākajiem Latvijas ezeriem. Ezers pilnībā atrodas Puzes pagastā, bet tā rietumu krasts veido robežu ar Ugāles pagastu. Ezeram ir liela zivsaimnieciska nozīme. Šeit sastopamas līdakas, asari, raudas, ālanti, zuši, zandarti un sami.
Teika par Puzes ezera rašanos – senāk tur, kur tagad Puzes ezers, bijušas lielas pļavas. Kad pļāvēji pļāva sienu, pie viņiem atauļoja jātnieks zilās drēbēs. Jātnieks sauca, lai cilvēki atstāj pļavas. Līdzko cilvēki bija aizgājuši, virs pļavām parādījās divi lieli mākoņi. Starp mākoņiem sākās cīņa. Viens no mākoņiem cīņu zaudēja un nokrita tur, kur bija pļavas. Tā radās Puzes ezers.