Usmas pagasta ģerbonis

Ugāles un Usmas pagastu apvienība ir Ventspils novada teritoriālā vienība, kurā ietilpst Ugāles pagasts un Usmas pagasts.

Usmas pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts – zilā laukā uz augšu U veidā izliecies sudraba zutis.

Usmas pagastā lielākās apdzīvotās vietas ir Usma, Amjūdze, Desuciems un Zaļais ciems. Pilnīgi drošu skaidrojumu par Usmas nosaukumu nevar dot neviens. Ir varianti: vārds “Usma” cēlies no somu valodas un nozīmē “miglas zeme”, no lībiešu valodas – “Uus maa” – “jaunā zeme”. Bet teika stāsta, ka sensenos laikos ezers karājies pie debesīm kā melns mākonis. Tad parādījies Dievs un uzsaucis ļaudīm: “Glabjaties, Usma nāk!” Cilvēki izklīduši – kur kurais. Mākonis nokritis uz zemes. Te izveidojies liels ezers.

Usma ir populāra atpūtas, makšķerēšanas un burāšanas vieta, par tādu to padara viens no lielākajiem Latvijas ezeriem – Usmas ezers – un vienīgā iekšējo ūdeņu jahtu osta. Usmas ezeram ir septiņas salas, no kurām Viskūžu sala ir lielākā Latvijā. Usmas ezerā ietek 10 upes – Tīrukšupe, Godele, Melncelma, Meķupe, Sērža, Ostupe, Baņģava, Struncene, Riekte un Kāņupe. No Usmas ezera iztek tikai viena upe – Engure, tā ietek Puzes ezerā. Usmas pagasta bagātība ir vēl pieci ezeri: Tirukšu, Lakšezers, Ilziķis, Aburgas, Pelcenes.

Usmas nosaukums pirmoreiz rakstos minēts 1253. gadā, kad bīskaps apstiprinājis Kurzemes zemju dalījumu starp Kurzemes bīskapiju un Livonijas ordeni. Usmas pagasta teritorijas nonākušas Livonijas ordeņvalstī. Usmā cirsti ozoli hercoga Jēkaba Kuldīgas kuģu būvētavas vajadzībām. 18. gs. Usmā pastāvējusi kroņa (valsts) muiža un zemnieku sētas. Usmas pagasts izveidojās no 1818. līdz 1925. gadam. Pagasta robežas gadu gaitā izmainītas. Usmai pievienotas zemnieku sētas no Zlēku un Ugāles pagasta. 1935. gadā Usmas pagasta platība bija 10 140 ha.

Trīsdesmito gadu beigās pagastā tiek uzcelts jauns pagasta nams ar tautas namu, jauna skola, darbojas dažādas lauksaimnieku biedrības. Otrais pasaules karš, vācu laiki izjauc visu lietu kārtību. Īpaši smagi ir pirmie padomju laiki, masveidīgās cilvēku deportācijas. No 1950. līdz 1954. g. pagasta robežas izmainās kolektivizācijas sākumposmā, apvienojoties trim maziem kolhoziem. Izveidojas kolhozs “Usma”. Kolhozs 70., 80. gados veic lielus celtniecības darbus. Tiek celtas dzīvojamās mājas, sabiedriskās ēkas, fermas. No jauna tiek izveidots ciema centrs.