Iebraucot Piltenē, 6. maija pēcpusdienā varēja redzēt cilvēkus ar ziediem rokās, kuri steidzās uz kultūras namu. Tur notika tikšanās ar nu jau bijušo Piltenes novadpētniecības ekspozīcijas vadītāju Jāni Freimani, kurš, sasniedzis 85 gadus, nolēmis doties atpūtā.
Daudzi atceras, ka ilgus gadus novadpētniecības ekspozīcija bija vēstures skolotāja Gunāra Daudzes lolojums, bet pēc viņa aiziešanas mūžībā šo darbu visilgāk turpināja Jānis. Par ekspozīcijas kuratoru viņš kļuva 2013. gadā. Turpmāk rūpes par novadpētniecības jautājumiem līdztekus saviem pienākumiem uzņēmusies Piltenes bibliotēkas vadītāja Antra Budre. Arī viņa bija to cilvēku pulkā, kas sveica Jāni.
Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mucenieks atcerējās laikus, kad Jānis bija kolhoza priekšsēdētājs: “Tas nevarēja būt cilvēks bez augstām vadības prasmēm, lielas atbildības izjūtas, plašām zināšanām un spējas mīlēt tos, kas dzīvoja kolhozā. Katram bija kāda vajadzība, un kur tad citur toreiz gāja, ja ne pie kolhoza priekšsēdētaja. Viņi bija unikāli cilvēki, jo vienmēr atrada risinājumu. Jānis visas šīs īpašības ir saglabājis, un katrs, kas ar viņu ir ticies, var par to pārliecināties.” Savukārt novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams uzsvēra, ka Jāņa aktivitāti nav iespējams nepamanīt arī dažādos pasākumos, un nosauca piltenieku par Ventspils novada leģendu. Un tas bija viens no iemesliem, kādēļ viņam tika pasniegts pašvaldības Atzinības raksts par ilggadēju ieguldījumu Piltenes vēstures saglabāšanā, izzināšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Piltenes pilsētas/pagasta un Zlēku pagasta apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Kress atzina, ka ir mazliet skumji, zinot, ka Jānis ir beidzis darba gaitas. Viņš atgādināja, ka Jānis vienmēr bijis aktīvs – dziedājis vīru korī, spēlējis saksofonu, iesaistījies politikā. “Tu esi ripinājis Piltenes novadpētniecības kamolu, tāpēc gribu tev no sirds pateikt paldies par tavu esību un novēlēt mierpilnu dzīvi, bet es jau ziņu, ka tu nebūsi mierīgs,” sacīja Aigars. Sveikt Jāni bija ieradusies arī Zūru novadpētniecības ekspozīcijas kuratore Viktorija Reboka. Viņa uzteica piltenieku par prasmi saglabāt domu skaidrību un savu nostāju, nesvārstoties ne pa labi, ne pa kreisi. Viktorija atcerējās Jāņa teikto, ka jaunajai paaudzei jāiemāca uguni iekurt, izvārīt zupu uz ugunskura, jo var pienākt brīdis, kad viņiem šīs prasmes var noderēt.
Jāni sumināja arī citi labi ļaudis, un viņš pateicās visiem klātesošajiem, parādot savu nenopietno rakstura šķautni: “Mani tā “izvada” jau vairākas reizes – 55, 65, 75 gados, tagad 85. Gribētos vēl sagaidīt arī 95 gadus! Paldies jums visiem par ziediem un labiem vārdiem, ja būs izturība, vēl tiksimies! Un vēl – kad es tā nāku garām kultūras namam un skatos uz Centra parku, ceru, ka pašvaldība piešķirs līdzekļus un tajā varēs iestādīt skaistus kokus.”
Jāņa dzimtā puse ir Laidze, bet Ventspils rajonā viņš sāka dzīvot 1968. gadā. Seniors ir gandarīts par labiekārtoto Pilteni, jo atceras laikus, kad pa Maija ielu varēja brist tikai gumijas zābakos. Pilsētā zaļo liepas: “Man visas vietas Piltenē ir mīļas. Nu kaut vai pilsdrupas Ventas krastā, kur kādreiz kūrām Jāņugunis. Darbojoties novadpētniecībā, centos uzsvērt vēstures pēctecību un runāt par izzudušajām profesijām, piemēram, sveķu tecinātājiem. Esmu skaidrojis, ar ko Piltenes tautastērps atšķiras no citiem. Ja ar cilvēkiem runā un skaidro, viņiem daudzas lietas paliek atmiņā.”
Jāņa Freimaņa godināšanas pasākumā muzicēja operdziedātājs Juris Jope un pianists Endijs Renemanis. Paldies Jurim un Zanei Jopēm par ideju godināt Jāni plašākā pulkā. Aprīlī par ilggadēju ieguldījumu kultūras jomā viņš saņēma kultūras ministres Agneses Lāces Atzinības rakstu.
