Latvijas vēsturē ir daudz spilgtu lappušu. To šķirstītāji ir mūsu tautas meitas un dēli. Arī barikāžu laiks Rīgā pirms 34 gadiem ir viens šāds atmiņā paliekošs notikums, un toreiz neviens nezināja, kā būs, – izdosies vai neizdosies atkarot brīvību no svešas varas, kas vēlējas, lai visi domājam un rīkojamies vienādi, – tā, kā ir izdevīgi citiem, nevis latviešiem.
Atceroties barikāžu notikumus galvaspilsētā, kur ar autobusiem un smago tehniku devās cilvēki no visas Latvijas, arī Ventspils novadā šajā nedēļas nogalē un arī rīt, 20. janvārī, notiek piemiņas un atceres pasākumi. Piltenē krietns ļaužu pulciņš satikās pie kultūras nama, kur bija iekurts ugunskurs un saimniece Guna Punkstiņa vārīja sātīgu zupu. Vaicāta, vai viņa arī bija barikādēs, pilteniece ar roku norādīja vīra Egona virzienā. Voldemārs Akmentiņš, Aigars Kress, Aina Heiberga, Gundars Pāvals, Ivars Peldeķis, Jānis Freimanis – šie ir tikai daži piltenieki, kuri aukstajās janvāra dienās kopā ar daudziem citiem pilsētas iedzīvotājiem maiņās brauca uz Rīgu, lai aizstāvētu to. Lai būtu Latvijas sirdī. Toreiz tā pukstēja satraukti, jo omonieši bija gatavi darīt visu, lai ieņemtu stratēģiskos punktus. Uzrunātie piltenieki atzīst, ka tolaik neesot jutuši bailes, jo Rīgā sapulcējās cilvēki no visas Latvijas. Viņi veidoja nostiprinājumus, līdzi bija paņemti laužņi, lai aizstāvētos. Noskaņa galvaspilsētā bijusi draudzīga un patriotiska – notikuma dalībnieki sildījušies pie ugunskuriem, turpat arī nosnaudušies, draudzīgi dalot līdzpaņemto pārtiku, kuras netrūka.
Pārbaudījuma brīdis bijis tas mirklis, kad kopā ar citiem spēkratiem sašauts Piltenes autobuss. Cilvēkiem bijis jānoguļas zemēs, un ar ieročiem bruņoti armijnieki metodiski sašāvuši transportu, kas pārvadājis pasažierus, un smago tehniku. Tad gan bijis bailīgi un nepatīkami, jo ieroču stobri varēja tik pavērsti pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem…
Šos un citus vēstures faktus, vispirms izskanot lielgabala šāvienam, piltenieki apsprieda, pieminot pagātni un šodienu. Arī tagad, ja būtu tāda vajadzība, viņi dotos aizstāvēt savu Latviju – par spīti valdības dažkārt nesaprātīgi pieņemtajiem lēmumiem. Jo valsts un brīvība mums ir tikai viena. To atgādināja arī Piltenes kultūras nama vadītājas Zanes Jopes demonstrētā dokumentālā filma “Tautas cietoksnis”, sadziedāšanās kopā ar akordeonistu Ralfu Beijeru un atmiņu stāsti.
20. janvārī plkst. 18.00 Tārgales Lībiešu sētā varat pagūt apmeklēt barikāžu atceres pasākumu, bet plkst. 19.00 Usmas tautas namā notiks barikāžu piemiņai veltīts uzvedums “Par vēstulēm uz bruģa”.
